Aliens

Franču māksla

Franču māksla.

Senākie mākslas pieminekļi Francijas teritorijā ir vēlā paleolīta tēlnieciskie darbi - Loselas cilnis, un alu gleznojumi Laskā un Fondegomā.
No neolīta un bronzas laikmeta saglabājušies megalīti - menhīru aleja Karnakā.
Dzelzs laikmetā izplatījās Halštates un Latēnas kultūras.
No VI gs.pmē. saglabājušies gan vietējo ķeltu mākslas, gan sengrieķu koloniju mākslas mākslas pieminekļi.
Romiešu valdīšanas laikā cēla stingri plānotas pilsētas, svētnīcas - Nimā, teātrus - Oranžā, triumfa arkas - Senremī, akveduktus - t.s. Gāras tilts. No šī perioda saglabājušies dekoratīvās un memoriālās tēlniecības darbi.
Agrajos viduslaikos veidojās Merovingu un Karolingu māksla - baznīcas, klosteri, miniatūras.
X-XII gs. attīstījās romānika. Radās reģionālās celtniecības skolas Burgundijā - Klinī klostera trešā baznīca, Normandijā - Sv.Trīsvienības baznīca Kānā, Overņā - baznīca Notre Dame du Port Klermonā-Ferānā, Akvitānijā - Sv.Pētera baznīca Angulemā, Puatjē - baznīca Notre Dame la Grande, Provansā - Sv.Trofima baznīca Arlā. Cēla baznīcas un nocietinātas monumentālas feodāļu pilis ar donžoniem, veidojās viduslaikiem raksturīgās pilsētas. Baznīcu fasādes, portāli, kapiteļi bija dekorēti ar figurāliem un ornamentāliem akmens ciļņiem. Ekspresīvi nemierīgas, plakani veidotas kompozīcijas raksturīgas Langdokas (Sv.Pētera baznīca Muasakā) un Burgundijas (Sv.Marijas Magdalēnas baznīca Vezlē, Sv.Lācara baznīca Otēnā) tēlniecībām. Antīkās mākslas tradīcijas saglabājās Provansā - Sv.Trofima baznīca Arlā.
Attīstijās monumentālā glezniecība, kurai raksturīga nosacītība, lineāriskums, plakniskums un kurā bija vairāki novirzieni - t.s. zilo fonu un gaišo fonu skola - freskas baznīcā Saint Savin sur Gartempe Sensavēnā u.c.; grāmatu miniatūru glezniecība - Sensevēras "Apokalipse," lietišķā māksla, juvelierizstrādājumi - Limožas emaljas. Savdabīgs romāniskās tekstilmākslas paraugs ir Bajē paklājs.
XII gs. radās gotika. Attīstījās pilsētu apbūve, kurās galvenā celtne bija baznīca. Nozīmīgākās agrās gotikas baznīcas ir sendenī abatijas, Sansas, Lānas un Parīzes Dievmātes katedrāle. Dižgotikas arhitektūras ievērojamākie paraugi: Šartras, Reimsas, Amjēnas katedrāles, kapela Sainte-Chapelle Parīzē.
XIV gs. 2.pusē - XV gs. attīstījās vēlā gotika, t.s. liesmojošā gotika - baznīca Saint-Maclou Ruānā. Pilnveidojās nocietinātu piļu celtniecība - Kusī un Pjerfonas pilis, pāvesta pils Aviņjonā. Pilsētās dominēja blīva vairākstāvu dzīvojamo ēku apbūve. Baznīcu arhitektūrai bija pakārtota plaši lietotā gotiskā tēlniecība - satujas un ciļņi. Reliģisko tēlu atveidojumā pastiprinājās reālisma tendences, figūras kļuva apjomīgākas - parīzes Dievmātes, Šartras, Amjēnas, Reimsas katedrāles. Miniatūru glezniecība kļuva daudzveidīgāka, tās tematika - laicīgāka; stiliskā nosacītība un ornamentālisms apvienojās ar reālu konkrētību - "Belvilas breviārijs," brāļu Limburgu "Berī hercoga bagātākā stundu grāmata." Gotiskie figurālie, arhitektoniskie un ornamentālie motīvi tika plaši izmantoti dekoratīvi lietišķajā mākslā - relikvāriji, mēbeles, paklāji, kaulgriezumi. 
XV gs. 2.pusē veidojās franču renesanses stils, kura izplatību sekmēja Francijā strādājošie itāļu meistari. Arhitektūrā renesanse vispilnīgāk izpaudās piļu celtniecībā; tajās tradicionālā gotiskā konstruktīvā uzbūves loģika, kompozīciju gleznieciskums, arhetoniskie elementi - stūru torņi, stāvie jumti, apvienojās ar  renesanses ornamentāciju un klasiskajiem ordera motīviem - Fransuā I korpuss Bluā pilī, Azelerido, Šenonso, Šamboras pilis.
XVI gs. arhitektūrā darbojās ievērojami franču arhitekti - P.Lesko, F.Delorms, Ž.Bilāns. Nozīmīgas parādības agrās renesanses stila glezniecībā bija Luāras skola - Ž.Fukē, tēlniecībā - M.Kolomba daiļrade.
XVI gs. 30.-60.gados itāļu manieristi izveidoja t.s. Fontenblo skolu, kurā iekļāvās arī franču mākslinieki - Ž.Kuzēns. Attīstījās zīmēta un gleznota portreta māksla - F.Kluē, dekoratīvā tēlniecība - Ž.Gužons, Ž.Pilons.
Vēlā manierisma laikā XVI gs. beigās - XVII gs. sākumā ar asu realitātes vērojumu izcēlās Ž.Kalo oforti.
XV gs. 2.pusē - XVI gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā rotājumos izmantoja renesanses un manierisma ornamentus; radās jauni mēbeļu tipi, tika darināti gobelēni, metāla izstrādājumi, emaljas apgleznojumi - L.Limuzēns, keramika - B.Palisī.
XVII gs. arhitektūrā un tēlotājā mākslā pakāpeniski izplatījās klasicisms un baroks.
XVII gs. 2.pusē, nostiprinoties absolūtismam tie apvienojās reprezentatīvajā, t.s. lielajā stilā. Arhitekti  S. de Bross, Ž.Lemersjē, F.Mansārs, L.Levo, K.Pero, Ž.Mansārs-Arduēns cēla pilis - Maisons-Laffitte un Vaux-le-Vicomte, Luvras daļas un Versaļu; baznīcas - Sorbonnas un Invalīdu baznīcas Parīzē; veidoja regulārus pilsētu laukumus - Vogēzu un Vandomas laukumi Parīzē; piļu parkus - arhitekts A.Lenotrs.
XVII gs. 1.pusē baroks ieviesās galma glezniecībā - S.Vuē, radās franču karavadžisms - Valantēns, Ž. de Latūrs, reālistiski žanriskas zemnieku dzīves ainas gleznojis L.Lenēns.
XVII gs. 30.-60.gados glezniecībā izvirzījās klasicisms - N.Pusēns, K.Lorēns. "Lielā stila" ietvaros attīstījās monumentāli dekoratīvā māksla un stājmāksla - Š.Lebrēns, portretisti H.Rigo un N. de Laržiljērs, tēlnieks F.Žirardons, A.Kuazevoks. Savrup no galma mākslas attīstījās P.Pižē vitālā plastika. Šā laika dekoratīvi lietišķajai mākslai piemita reprezentatīva greznība - A.Š.Bula mēbeles, gobelēni, juvelieristrādājumi.
XVIII gs. 1.pusē "lielo stilu" nomainīja izsmalcinātais rokoko, kas visspilgtāk izpaudās savrupmāju, t.s. hoteļu interjeru veidojumā - Subīza hotelis Parīzē, arhitekts G.Ž. Bofrāns; galanto svētku un mitoloģiskā žanra - A.Vato, F.Bušē, kā arī portretu glezniecībā - Ž.M.Natjē, grāmatu ilustrācijā, dekoratīvi lietišķajā mākslā - mēbeles, Sevras porcelāns, juvelierizstrādājumi, audumi. Tēlniecībā rokoko savijās ar baroka tradīciju un klasicisma iezīmēm - Ž.B.Lemuāns, E.Bušardons, E.M.Falkonē.
Reālisma virziens XVIII gs.mākslā vispilnīgāk izpaudās sadzīviskajā žanrā, Ž.B.Šarēna klusajās dabās, M.K.Latūra pasteļa portretos. Līdz ar antifeodālās kustības un apgaismotāju ideju izplatību XVIII gs. 2.pusē blakus vēlajam rokoko - Ž.O.Fragonārs, attīstījās moralizējoša, sentimentāla glezniecība - Ž.B.Grēzs, ainava ar romantisma iezīmēm - I.Robērs, K.Ž.Vernē; tēlniecībā pastiprinājās reālisma tendences - Ž.B.Pigāls, Ž.A.Udons. Atdzima klasicisms, kas kļuva par dominējošo virzienu arhitektūrā - Konkordijas laukums Parīzē, Mazais trianons Versaļā, arhitekts Ž.A.Gabriēls; Panteons Parīzē, arhitekts Ž.Ž.Suflo; tēlotājā mākslā un dekoratīvi lietišķajā mākslā. Lielās Franču revolūcijas priekšvakarā un revolūcijas laikā klasicisms kļuva stilistiski vairāk izturēts, vienkār''aks, skarbāks; arhitektūrā ar novatoriskiem projektiem izcēlās K.N.Ledū, ievērojamais "revolucionārā klasicisma" gleznotājs Ž.L.Davids.
Napoleona impērijas periodā attīstījās vēlais klasicisms jeb ampīrs; tas izplatījās galvenokārt arhitektūrā - madlēnas baznīca Parīzē, arhitekts P.A.Viņons; Triumfa arka Parīzē, tagadējā Š. de Golla laukumā, arhitekts Ž.Šalgrēns un dekoratīvi lietišķajā mākslā - Ž.Žakoba mēbeles.
XIX gs. 1.pusē ampīrs pārauga eklektismā, kas šajās mākslas nozarēs valdīja līdz gadsimta beigām - operteātra "Grand Opera" ēka Parīzē, arhitekts Š.Garnjē.

XX.gs. sākumā Francijā kā glezniecības virziens izveidojās fovisms. Pazīstamākie pārstāvji: A.Matiss, A.Markē, Ž.Ruo, A.Derēns, R.Difī, M.Vlaminks u.c.

Saites.
Franči.