Frīzi

Nīderlandes Frīzlandes un Frīzu salu pamatiedzīvotāji.

Skaits. Nīderlandē - 400 000. galvenokārt Frīzlandē, daļēji ari Ziemeļholandē un Groningenā. (1975.g.)
Frīzu salās (Nīderlandē, Vācijā, Dānijā).

Izcelsme. Cēlušies no senģermāņu frīzu ciltīm, kas dzīvoja Zeiderzes līča un Emsas krastos.
Franku vadonis Kārlis Martels, patvaļīgi pārņēmis varu no politiski nespējīgajiem Merovingu dinastijas (Hlodviga pēctečiem) karaļiem, ar militāru spēku no jauna pakļāva senāk iekarotās, bet pēdējā laikā frankiem nepakļāvīgās Reinas upes labā krasta ģermāņu valstiņas – frīzus, bavāriešus, švābus. Balstīdamies uz franku karaspēku, anglosakšu izcelsmes garīdznieks Bonifācijs šajās zemēs izvērsa aktīvu kristianizācijas darbu, ar to liekot pamatus vēlākajai, ar Romu cieši saistītajai vācu katoļu Baznīcai. 750.gadā bīskapu Bonifāciju un vēl 54 kristietības sludinātājus nogalināja saniknotie frīzi.
Pakāpeniski saplūst ar holandiešiem.

Valoda. Pieder indoeiropiešu saimes ģermāņu grupai. Saglabājusies tikai lauku apvidos.
Rakstu pieminekļi no XIII gs. latīņu alfabētā.

Reliģija. Protestanti kalvinisti.

Saites.
Frīzlande.
Nīderlande.
Holandieši.