Firdousi, Abulkāsims (~940.-1020.g.)
Farsī - ابوالقاسم فردوسی توسی.
Persiešu un tadžiku dzejnieks.
Dzīvesgājums. Nomira 1020.(2030.?)gadā. Kā stāsta leģenda, kad viņā līķi izvadīja pa pilsētas vārtiem, citos vārtos ieradās kamieļi ar dāvanām no Muhameda Gaznevi.
Darbi.
„Ķēniņu grāmatas.” Šāhnāme. Pati slavenākā persiešu episkā poēma. 1.redakcija 994.gadā, 2.redakcija - 1010.gadā. Aptver 120 000 dzejrindu. Poēmā-epopejā atspoguļots laika posms no 3223.g.pmē. līdz 501.g.mē., izmantoti folkloras sižeti, vēsturiski notikumi. To nosacīti iedala 3 daļās: mitoloģiskajā, heroiskajā un vēsturiskajā. Poēma vēstī par Austrumu ķēniņiem, bet galvenie varoņi ir tautas parstāvji - cīnītāji par taisnību un brīvību.
Poēma ir viens no pasaules literatūras šedevriem, tai ir liela nozīme tadžiku un persiešu viduslaiku literatūras attīstībā.
Saites.
Persieši.
