Fūrija
Atrašanās vieta. Itālijas dienvidi, Kalabrijas province, netālu no Terranovas di Sibaras pilsētiņas.
Atklāšana un izpēte. Atklājis Frančesko Kavaljāri 1879.gadā. Kā pirmos pamanīja četrus uzbērumkalnus, izrakumus sākdams lielākajos.
Vēsture. Šeit savus dzīves pēdējos gadus pavadījis Hērodots.
Objekti.
Dienvidu uprkurkalns. Kavaljāri izrakumos uzgājis astoņus pelnu slāņus, pēcāk apbērtus ar zemi. Pašā kurgāna apakšā tika atklātas nelielas kapenes – izturīga taisnstūra būve no smagiem akmens blokiem. Kapenes tika atvērtas svinīgi 1879.gada 23.martā amatpersonu un publikas klātienē. Iekšā atradās vīrieša skelets, kura seja vērsta uz austrumiem. Blakus tā galvai atradās salocīta zelta plāksne.
Cits upurkalns. To atraka tā paša gada decembrī. Tajā atrada trīs kapenes, katra veidota savā laikā. Katrā no tām atradās skelets ar seju uz austrumiem. Pie katra skeleta labās rokas tāpat bija zelta plāksnīte ar īsu tekstu.
Atradumi.
Locītā zelta plāksnīte. Atasta Dienvidu upurkalna kapenēs pie skeleta galvas. Salocīta deviņas reizes, izmēri <31 x >1 collas. Tai iekšā vēl viena salocīta plāksnīte izmērā apmēram 1 x 2 collas. Abās plāksnītēs bija teksts arhaiskiem burtiem rakstīts. Tādu šriftu izmantoja ap IV gs.pmē. Tekstā bija norādījumi mirušajam, kuru maniere stipri atgādināja senēģiptiešu tradīcijas.
Citas atrastās plāksnītes. Citā apbedījumā trijās dažādās kapenēs arī atrastas zelta plāksnītes ar īsu tekstu.
Citi līdzīgi atradumi citās vietās. Viena tāda plāksnīte atrasta Dienviditālija XVIII gs. glabājās pie angļu kolekcionāra Romā. Sešas tādas plāksnītes tika atrastas centrālajā Krētā. Divas tika atrastas Grieķijā, Tesālijas kapenēs. 1969.gadā vēl viena tāda tika atrasta sievietes apbedījumā pie Hiponijas (tagad Vībo Valentija) Itālijas Tirēnu jūras piekrastē. Pēc 16 gadiem Tesālijā tika vēl divas tādas atrastas – šoreiz efeju lapu formā. Kopumā ir atrastas 17 tādas plāksnītes, visas, izņemot vienu, datētas ar III vai IV gs.pmē. Tekstu saturs stipri atgādina „Mirušo grāmatas" tekstus. Kopējā tēma: Elles valdnieks visu laiku apstādina un tincina mirušo dvēseli, bet dvēsele saista sevi ar vienu no dieviem. Tādējādi norādījumi dvēselei ļauj nenomaldīties šai ceļā, kā balva solīta nemirstība. Viena no Tesālijā atrastajām plāksnītēm vēsta: „O svētītais un laimīgais, tu būsi dievs, ne mirstīgais vairs."
Saites:
Sengrieķu kultūras centri.
Senā Grieķija.
