Folkloras krātuve
Tautas daiļrades materiālu vākšanas, uzglabāšanas, kārtošanas, pētīšanas un publicēšanas zinātniskais centrs.
Folkloras krātuves uzdevums ir koncentrēt vienuviet visus nacionālās folkloras materiālus, arī no privātajiem krājumiem un no citām valstīm iegūtos. Folkloras krātuve organizē sistmātisku folkloras vākšanu. Iegūtos materiālus inventarizē, sastāda katalogus un rādītājus pēc žanriem, tematikas, vākšanas vietām, teicējiem, iesūtītājiem.
Vēsture. Viena no pirmajām folkloras krātuvēm dibināta 1831.gadā Somijā. Somu literatūras biedrības pirmais sekretārs E.Lenrūts jau 1836.gadā izdeva programmu folkloras vācējiem.
Krievijā vecākā folkloras krātuve ir Krievijas Ģeogrāfijas biedrībai Pēterpilī, kas izstrādāja vākšanas darba teorētiskos principus. Ievērojama folkloras krātuve XIX gs. beigās bija arī Maskavas universitātes Dabaszinību, antropoloģijas un etnogrāfijas draugu biedrībai (dibināta1864.g.), kas sastādīja vākšanas programmas, rīkoja ekspedīcijas, atbalstīja materiālu kārtošanu un publicēšanu. Biedrības uzdevumā 1869. un 1870.gados folkloras vākšanu Latvijā organizēja F.Brīvzemnieks, iesaistot plašu vācēju pulku.
1878.gadā dibināta arī nozīmīgākā folkloras krātuve Lielbritānijā, Francijā - 1886.gadā, ASV - 1888.gadā, Vācijā - 1891.gadā.
Dānijas folkloras krātuve dibināta 1905.gadā, un tās pamatā bija folkloristu N.F.S.Gruntviga un E.Kristensena plašie vākumi.
Igaunijā folkloras darbu veica igauņu literātu biedrība (dibināta 1872.g.), kā arī igauņu folkloristi J.Hurts, M.Eizens, mūzikas folkloras vācējs O.Kallass. Igauņu folkloras arhīvs Tērbatā (dibināts 1927.g.) apvienoja vienkopusvisus dažādās vietās savāktos igauņu folkloras materiālus.
Lietuvā bagātīgus folkloras materiālus XIX gs. sakrāja J.Basanāvičs un A.Juška. Folkloras krātuvi nodibināja XX gs. 30.gados. Tās funkcijas veica Tautas daiļrades komisija (no 1930.g.), pēc tam Lietuvas tautas daiļrades arhīvs (no 1935.g.).
Folkloras krāšana Latvijā. XIX gs. 2.pusē folkloras centri radās arī Latvijā. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija (dibināta 1869.g.) un Jelgavas Latviešu biedrības Rakstniecības komisija (dibināta 1888.g.) kārtoja iesūtītos materiālus un izdeva savos rakstu krājumos. Rīgas Latviešu biedrības Mūzikālā komisija (dibināta 1888.g.) kļuva par latviešu mūzikālās folkloras centru. Savāktās melodijas sagatavoja publicēšanai A.Jurjāns.
Latvijas Folkloras krātuve (LFK, dibināta 1924.gadā), pārņemot Kr.Barona piemiņas biedrības (dibināta 1923.g.) fondus, vadīja folkloras vākšanu, kātošanu, sekmēja materiālu publicēšanu un izpēti. LFK pirmā vadītāja bija A.Bērzkalne.
Nozīmīgi latviešu folkloras materiāli 20. un 30.gados koncentrējās arī atsevišķu vācēju - P.Birkerta, L.Bērziņa un P.Šmita, krātuvēs.
