Finanšu grupa
Monopolistiska apvienība; finanšu kapitāla galvenā organizācijas forma.
Tā sāka veidoties, brīvās konkurences kapitālismam pāraugot monopolistiskajā kapitālismā, banku monopoliem saaugot ar tirdzniecības, rūpniecības un transporta monopoliem. Finanšu grupa ir privātkapitāla monopolizācijas augstākā pakāpe. Finanšu grupas kodols ir viens vai vairāki spēcīgi monopoli, ap kuriem grupējas pārējie uznēmumi. Finanšu grupas virsotnē parasti ir finanšu oligarhijas dzimtas.
Katras atsevišķas kapitālistiskas valsts kapitālu pārstāv vairākas finanšu grupas. ASV XX gs. 70.gadu vidū bija ap 30 finanšu grupu - Morgani, Rokfelleri, Meloni, Diponi, Fordi, Čikāgas grupa. Plašā ietekmes sfērā valda Kalifornijas militāri rūpnieciskās grupas.
Daži desmiti finanšu grupu valda Rietumeiropas valstu un Japānas ekonomikās, piemēram, Rotšīldi - Francija un Lielbritānijā, Sīmensi - Vācijā, Dai-Iči - Japānā.
Finanšu grupu struktūru ietekmē kapitāla koncentrācija un centralizācija, monopolu ekonomiskais stāvoklis, monopolu saaugšana ar valsti. Pēc II Pasaules kara līdzās finanšu grupām ar valdošo holdingkompāniju prieksgalā radušās daudzas finanšu grupas, kam nav viena koordinēta centra, bet, kur tas ir, rodas tendence peļņas palielināšanas nolūkā realizēt visiem grupas posmiem vienādu politiku. Pēckara laikā radušās finanšu grupas, kur atsevišķu oligarhijas dzimtu galvenās funkcijas pārņēmusi uz lietiškiem sakariem dibināta rūpniecības finanšu magnātu savienība. Pastiprinās valdošo finanšu grupu universalizācija, kas sekme tālāku ekonomisko monopolizāciju. Lielākā daļa finanšu grupu zaudējušas specializāciju pa nozarēm. Piemēram, Rokfelleri līdz II Pasaules karam valdīja vienīgi naftas rūpniecībā, bet pēckara laikā grupas kapitāls iespiedās arī elektrotehniskajā, elektronikas, pārtikas rūpniecībā, finanšu un kredītu sfērā. Morhgani valda ne tikai banku sfērā, bet arī naftas, gāzes, elektrotehniskaja rūpniecībā u.c. nozarēs. Rotšīldu kapitāls, kas bija nostiprinājies banku sfērā, iespiedās kalnrūpniecībā u.c. ražošanas nozarēs. Līdzīgi procesi notiek arī citās kapitālistiskajās valstīs, lai gan joprojām ir arī izteikti specializētas finanšu grupas - raksturīgas Lielbritānijai, Francijai, Beļģijai, Nīderlandei.
Starp finanšu grupām notiek asa konkurence. Pastiprinās kapitāla pārplūšana no nozares uz nozari; savstarpēji savijas dažādu finanšu grupu kapitāls. Pēc II Pasauules kara pastiprinājusies finanšu grupu saaugšana ar valsti - it īpaši Rietumeiropā (Francijā, Itālijā, Zviedrijā). Parasti finanšu grupu un valstu saaugšana notiek, apvienojot īpašumus ražošanas vai finanšu un kredīta sfērā. Tirgu un ietekmes sfēru iekarošanā finanšu grupas izmanto valsts palīdzību. Finanšu grupu dalībnieki bieži vien ir valdību locekļi. No dažādu monopolistisko grupējumu pārstāvjiem veidojas izpildvaras un likumdevējvaras orgāni. 60.-70.gados izvērsies finanšu grupu internacionalizācijas process.Liela daļa finanšu grupu aktīvu tiek izvietota ārvalstīs. Tas raksturīgs ASV finanšu grupām, kā arī Rietumeiropas (EEA) un Japānas finanšu grupām. Kapitālistiskā integrācijas procesa dēļ radies jauns finanšu kapitāla apvienību tips - starptautiskas banku apvienības. Sākušas veidoties starptautiskas finanšu grupu apvienības, kuru kopējo interešu pamatā ir noteikta specializācija.
Saites.
Finanšu kapitāls.
Finanses.
