Feļetons
Feuilleton (franču val.) no vārda feuille ("lapiņa" - franču val.).
Īsās prozas žanrs: mākslinieciski publicistisks neliela apjoma raksts ar sabiedriski aktuālu saturu un kritiku attieksmi pret tēlojamo parādību vai personu, nereti tā saukta īstajā vārdā.
Termins radies Francijā - 1800.gada 28.janvārī politiskā avīze "Journal des De'bats" pirmoreiz ievietoja pielikumu - atsevišķu lapu ar rakstiem par teātra, mūzikas, literatūras dzīves notikumiem, metodēm u.tml.
Apmēram XIX gs. 30.gados feļetonus iespieda pašā avīzē, atdalot tos no pārējā materiāla ar svītru. Tad par feļetoniem sāka saukt visu šajā sadaļā publicēto materiālu, arī politiska satura rakstus un romānus.
Vēlēk feļetoni izveidojās par vienu no īsās prozas žanriem, galvenokārt ar sabiedriski satīrisku ievirzi. Ievērojamākie autori Rietumeiropā bija L.Berne, H.Heine, F.Freiligrāts; Krievijā - V.Beļinskis, M.Saltikovs-Ščedrins; padomju laikā - M.Zoščenko, I.Ilfs un J.Petrovs, I.Ērenburgs.
Latvijā feļetoni aizsākās "Pēterburgas Avīžu" humoristiski satīriskajos pielikumos XIX gs. 60.gados. Nozīmīgākos feletonus latviešu literatūrā sarakstījuši Ā.Alunāns, R.Blaumanis, E.Vulfs, A.Upīts, J.Jaunsudrabiņš; krievpadomju okupācijas laikā - Pēteris Ēteris.
Saites.
Literatūra un literātori.
