Farss
Farce (franču val.).
Sadzīviskas komēdijas paveids.
Vēsture. Viduslaikos tā bija komēdija ar asprātīgu, jautru, nereti satīrisku un brīvdomīgu saturu, arī parupju humoru.
Radies tautas teātra izrādēs vastlāvju spēļu un karnevālu laikā; īpaši populārs bijis XIV-XVI gs. Rietumeiropā.
Viduslaikos farsā tika slavināti laicīgie prieki, izsmieti garīdznieki, aristokrātija, ierēdņi, nereti vientiesīgi zemnieki. Farsu personāži bija shematiski tēli - maskas: blēdīgs kalps, ķildīga un neuzticīga sieva, vientiesīgs vīrs, dzērājs un baudkārs mūks, ārsts šarlatāns u.tml.
Viduslaika farsa tradīcija ietekmēja XVII gs. franču aktieru mākslas un itāļu delartiskās komēdijas attīstību. Farsa paņēmieni izmantoti XVI un XVII gs. V.Šekspīra, L.F. de Vegas Karpio, Moljēra, K.Goldoni; XIX gs. beigās - A.Žarī; XX gs. - B.Brehta komēdijās.
XIX un XX gs. teātros galvenokārt komerciālos nolūkos farss tika izveidots par vieglu, banālu, nereti piedauzīgu, uz ārēju komiku balstītu sadzīves komēdiju.
