Fantāzija
Phantasia - "iztēles auglis" (grieķu val.).
Radošās darbības sastāvdaļa; jutekliskās informācijas, priekšstatu un zināšanu pārveidošana, cilvēka psihē agrāk nebijušu tēlu un situāciju radīšana.
Tāpat arī objektīvajā realitātē neiespējamu situāciju radīšana, izdomājums, sapnis, arī iedoma, kaprīze.
Fantāzija darbojas dažādās cilvēka garīgās darbības sfērās - mākslā, reliģijā u.c. Tai ir noteikta loma personības izveidē; atkarībā no vecuma mainās fantāzijas priekšstatu attiecības ar cilvēka dzīves realitāti.
Fantāzija mūzikā - improvizatoriska rakstura brīvas formas instrumentāls skaņdarbs. XVI-XVII gs. fantāzija pazīstama galvenokārt kā polifona kompozīcija taustiņu instrumentiem. XVIII gs. tā bija ievaddaļa cita žanra darbam - fūgai, sonātei. XIX gs. fantāzija ieguva patstāvīga skaņdarba raksturu (R.Šūmaņa "Fantāzija klavierēm"), vienlaikus kļūstot arī par kompozīciju, kuras pamatā ir dažādu tēmu (operas vai baleta melodiju, tautasdziesmu, deju) variācijveida izstrādājums - N.Rimska-Korsakova "Fantāzija par krievu tautasdziesmu tēmām," J.Vītola "Fantāzija par latviešu tautasdziesmām."
