Fridrihshamnas kauja (1790.g.)
Airkuģu kauja 1790.gadā pie Fridrihshamnas krievu-zviedru kara (1788.-1790.g.) laikā, kad zviedri sakāva krievu airu floti un piespieda to atkāpties.
Spēki pirms kaujas. Zviedru airu flotē bija 154 kuģu un ap 1600 dižgabaliem, to komandēja karalis Gustavs III.
Krievu flotē bija 63 kuģi, 408 dižgabali, to komandēja 1.ranga kapteinis P.Sļizovs.
Kaujas gaita. Zviedru flote 4.(14.) maijā uzbruka krievu flotei pie ieejas Fridrihshamnas reidā Somu jūras līča šērās (pie mūsdienu Haminas pilsētas). Pēc 4 stundu ilgas kaujas krievi, iztērējuši visu munīciju, bija spiesti nākt zem krasta bateriju uguns aizsardzības.
Kaujas rezultāti. 10 savus sabojātos kuģus krievi sadedzināja paši, 6 kuģi tika nogremdēti un 10 sagrāba zviedri.
Zviedri zaudēja vienu nogremdētu kuģi.
Kaujas nozīme. Zviedru airu flote iegāja Vīborgas līcī, tā apdraudot krievu armijas piejūras flangam.
Saites.
Krievu-zviedru kari.
Kauju saraksts.
