Firsti, firstistes
Fürst (vācu val.) - no senaugšvāc. furisto - no latīņu val. princeps ("pirmais"). Angliski - prince, vāciski - Fürst, krieviski - фюрст.
No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgi lielākas teritorijas valdnieki viduslaiku vācu zemēs - vācu feodāļi, mazvalstiņu valdnieki.
Pēc ranga firsti bija aiz hercogiem. Vēlāk tas bija augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
Firstu piemēri - Albrehts Lācis, Indriķis Lauva.
Vēsture. Firstistes bija monarhistiski valstiski veidojumi, kas radās feodālajā laikmetā. Pastāvēja Sv.Romas impērijā līdz XIX gs. sākumam, Vācijā līdz 1871.gadam.
Firstistu rašanās priekšnoteikums Vācijā bija tās ekonom iskais uzplaukums XII-XIII gs. un centrālās varas vājums. Īpaši spēcīgas firstistes bija Brandenburga, Austrija, Bavārija, Saksija.
Firsistes bija analogas centralizētai monarhijai, tikai aptvēra mazāku teritoriju.
XIV-XV gs. firstistēs tika izveidotas firsta galma padomes, apvidos valdīja fogti (pilskungi), amtmaņi.
Firstistēs sasauca landtāgus, bet XVII gs. ieviesa firstu absolūtismu. Firstistu suverenitāti nodrošināja 1648.gada Vestfālenes miera līgums.
Pēc Sv.Romas impērijas sabrukuma 1806.gadā firstistu skaits Vācijā stipri samazinājās, tās likvidēja un 1871.gadā izveidoja Vācijas impēriju.
Mūsdienās firstistes ir Lihtenšteina (kopš 1719.g.) un Monaka (ar pārtraukumiem kopš 1419.g.).
Saites.
Vācija.
