Eiropas Kosmosa aģentūra
European Space Agency.
Lielākās naudas devējas - Vācija un Francija.
Kopš XX gs. 90.gadiem EKA izmanto Ariane-5 tipa raķetes lielo komercsatelītu nogādei kosmosā.
Trešā Luksemburgas sanāksmē vienojās turoināt Exo Mars pašgājēja robota projektu, ko paredzēts nosūtīt uz Sarkano planētu 2018.gadā.
Misijas.
2014.gads. Rosetta.
2016.gads. 14.martā no Baikonūras kosmodroma uz Marsu devās kopīgā Eiropas Kosmosa aģentūras un Krievijas raķete Proton-M, kam uz Marsu 7 mēnešos jānogādā satelītu ExoMars Trace Gas Orbiter (TGO). Nosēžoties uz Marsa 19.oktobrī, tika pazaudēti sakari ar moduli Skiaparelli.
2021.gads. Strādā pie kvantu lāzersistēmas izveides, kas lidmašīnas apgādās ar tīmekļa pieslēgumu. EKA kopā ar lidaparātu un satelītu ražotāju Airbus un Nīderlandes Praktisko zinātnisko pētījumu organizāciju šai sakarā izvērsusi projektu Ultra Air., kas savukārt ir daļa no EKA projekta ScyLight (programmas mērķis attīstīt drošas lāzerakomunikacijas tehnoloģijas).
Tajā piedalās arī Latvija, katru gadu laikam maksājam 5 miljonus eiru.
2028.gads.
ARIEL.
