Etnonīmi, etnonīmika
Ethnos ("cilts," "tauta" - grieķu val.) + onyma ("vārds" - grieķu val.).
Etnonīms ir etnosa (cilts, cilšu apvienības, tautības, tautas, nācijas) nosaukums. Ir autoetnonīmi jeb pašnosaukumi un alloetnonīmi - etnonīmi, ko etnosam piešķir citi, parasti kaimiņu etnosi. Piemēram, krievi paši sevi sauc par russkije, latvieši - krievi, lietuvieši - rusai, igauņi - venelased; vāciešu pašnosaukums ir Deutsch, latvieši - vācieši, lietuvieši - vokiečiai, igauņi - sakslased. Baltu etnonīmi cēlušies galvenokārt no hidronīmiem: "lietuvietis" cēlies no ues nosaukuma "Lietuva," "latvietis" cēlies no upes nosaukuma "Latuva." Etnonīmus pētī etnonīmika.
Etnonīmika ir valodniecības nozare, kas pētī etnonīmus, to izcelsmi, izplatību, struktūru, funkcionēšanu. Tā ir vēsturiska saskarzinātne. Etnonīmikā izmanto onomastikas metodes un sniedz informāciju vēsturei, etnogrāfijai, arheoloģijai, antropoloģijai, valodu vēsturei. Baltu etnonīmus pētījuši K.Būga, J.Endzelīns, J.Otrembskis, O.Trubačovs, V.Toporovs, A.Nepokupnijs, K.Kuzavinis, V.Grinaveckis. Latviešu valodas etnonīmus pētījis J.Endzelīns, V.Kiparskis.
