Etiopijas zooģeogrāfiskais apgabals
Aptver Āfriku uz dienvidiem no Sahāras, Madagaskaru, Arābijas pussalas dienvidu daļu, vairākas sīkas salas.
Apgabala fauna ir ļoti bagāta. Teriofaunā no pasaules 122 dzimtām pārstāvētas 52. Endēmiski ir cauruļzobji, 3 zemāko pērtiķu (lemūru, indru, aiaiju), 6 grauzēju, 2 kukaiņēdāju (tenreku, zeltkurmju) dzimtas, 1 sikspārņu, 1 pārnadžu (žirafu) dzimta. Ļoti raksturīgi apgabala faunai ir trušnagaiņi, nīlzirgi, degunradži, ziloņi, zebras, daudzas pārnadžu, kā arī plēsēju (lauva, leopards) sugas, daži cilvēkpērtiķi (gorilla, šimpanze).
Ornitofauna bagāta. Endēmiskās kārtas ir strausveidīgie un peļputnveidīgie. Tikai apgabalā ir āmurgalvju, sekretārputnu, strazdvistiņu, turaku un kāpelētājpupuķu dzimta. Raksturīgas grupas ir arī pērļuvistas, audējputni, nektārputniņi. Rāpuļu fauna daudzveidīga - daudz agāmu, hamelionveidīgo; arī odzes, pitoni, krokodili. Iguānu, žņaudzējčūsku un bezmēļu dzimtas kopējas ar Dienvidameriku.
Saldūdens ihtiofaunā ļoti daudz endēmisku sugu, it īpaši Austrumāfrikas lielajos ezeros; endēmiskas ir daudzspurveidīgo kārta un plaušzivju apakšklases ģints Protopterus. Entomofauna sevišķi bagāta - spāres, taisnspārņi, prusaki, termīti, blaktis, vaboles, krāšņi tauriņi.
Etiopijas zooģeogrāfisko apgabalu iedala - Rietumāfrikas, Dienvidāfrikas, Austrumāfrikas un Madagaskaras zooģeogrāfiskajos apakšapgabalos.
Saites.
Zooģeogrāfiskie apgabali.
