Elektrooptika
Fizikas nozare, kas pētī elektriskā lauka ietekmi uz vielas optiskajām īpašībām: gaismas emisiju, absorbciju, laušanu, izkliedi.
Elektriskais lauks rada spektrāllīniju šķelšanos (Štarka efekts), vielas optisko anizotropiju (Kerra efekts, Pokelsa efekts). Dažām vielām (piemēram, WO3 plānajām kārtiņām) elektriskā laukā mainās optiskais blīvums. Šo parādību sauc par elektrohromismu.
Elektrooptiskie materiāli. Caurspīdīgas vielas, kuru optiskās īpašības mainās ārējā elektriskā laukā.
Materiālus iedala pēc visvairāk izteiktā elektrooptiskā efekta. Visi pjezoelektriķi, piemēram, kvarcs, ka arī segnetoelektriķi KH2PO4, LiNbO3 ir elektrooptiskie materiāli, kam raksturīgs izteikts Pokelsa efekts. Nitrobenzolam un segnetoelektriķiem centrosimetriskajā paraelektriskajā fāzē piemīt liels Kerra efekts. Atkarībā no lantāna koncentrācijas var iegūt lielu Pokelsa efektu vai Kerra efektu segnetoelektriskajā keramikā PLZT (Pb1-xLax)(Zr0,65Ti0,35)O3. Elektrooptiskie materiāli ar stipru elektrohromo efektu ir WO3 plānās kārtiņas, elektrooptiskie materiāli ar stipru gaismas izkliedi - šķidrie kristāli. Šos materiālus lieto gaismas modulatoros un slēdžos, lāzeru tehnikā, hologrāfijā, optoelektronikā, ciparindikatoros.
LU Cietvielu fizikas ZPI (padomju laikā), kur radīta elektrooptiskā keramika Pb(Sc0,5Nb0,5)O3. Izveidotas optiskās aizsargbrilles uz PLZT bāzes, kā arī ciparindikatori, kuros izmantotas WO3 plānās kārtiņas.
