Elektrotermija
Elektro + therme ("siltums," "karstums" - grieķu val.).
Lietišķa zinatne par elektriskās enerģijas pārvēršanu siltumā.
Izmanto elektrotehnikā - elektrotermiskam ierīcēm; enerģētikā - karsēšanai, kausēšanai, apkurei; elektrotehnoloģiskos procesos citās tehnikas nozarēs - piemēram, elektrometalurģijā, plazmas ķīmij;a, metālu elektrotermoapstrādē.
Elektrotermijā izmanto elektriskā loka, augstfrekvences karsēšanu, karsēšanu elektrolītā vai ar lāzera starojumu, kā arī karsēšanu, kurā izmanto strāvas termisko iedarbību (Džoula-Lenca likums). Elektrotermija dod iespēju koncentrēt lielu enerģiju mazā tilpumā, sasniegt lielu karsēšanas ātrumu un augstu temperatūru. Elektrotermiskās iekārtas ir nelielas, tajās var radit vakuumu vai izmantot kontrolējamu atm. materiāla aizsardzībai pret vides iedarbību.
Elektrotermiskās iekārtās un ierīcēs izmanto ~15% no visas rūpnieciski patērētās elektroenerģijas. Tās lieto dzelzs sakausējumu, speciālo tēraudu, krāsaino, reto metālu un to sakausējumu, kalcija karbīda, fosfora u.c. produktu ražošanai, metālu sakarsēšanai (spiedienapstrādei, termiskajai apstrādei), materiālu žāvēšanai, kā arī sadzīves elektrifikācijai.
