Elektronu lēca
Elektronoptiska ierīce, ar kuru iegūst noteiktas konfigurācijas elektrostatisko vai magnētisko lauku, kas formē un fokusē elektronu kūli.
Pēc lauka veida elektronu lēcas iedala elektrostatiskajās un magnētiskajās lēcās. Pēc lauka simetrijas attiecībā pret sistēmas optisko asi elektron u lēcas iedala aksiālajās, cilindriskajās, transaksiālajās un kvadrupoliskajās lēcās. Ar aksiālajām un cilindriskajam elektrostatikajām lēcām iegūst tiešu vai apgrieztu attēlu, ar magnētiskajām lēcām iegūtais attēls vēl papildus ir pagriezts par kādu leņķi. Elektronu kūļa gaita aksiālajās un cilindriskajās elektronu lēcās analogiska gaismas kūļa gaitai gaismas optiskajās lēcās. Aksiālo un cilindrisko elektronu lecu elektronoptiskās īpašības ir atkarīgas no tā, kā izvietoti elektronu lēcu kardinālie punkti - divi fokusi, divi galvenie punkti un divimezglpunkti. Kvardupoliskās eklektronu lēcas izmanto lielas enerģijas vai masu daļīņu kūļu fokusēšanai.
Aksiālās elektrostatiskās lēcas izveido ka cilindriskus elektrodus, diafragmas ar apaļiem atvērumiem, kam pieslēgts elektriskais spriegums. Plaši lieto aksiālo magnētisko lēcu, kas izveidota no elektromagnētiskās spoles dzelzs ietvarā ar polu uzgaļiem. Cilindriskajā elektrostatiskajā lēcā elektrodi izveidoti k;a diafragma ar spraugu, vai plāksnītes, kas novietojas simetriski pret lēcas vidējo plakni.
Elektromagnētisko spoli elektronu kūļu fokusēšanai 1899.gadā pirmais izmantoja vācu fiziķis E.Vūherts. Pirmo elektronu lēcu 1926.gadā izveidoja vācu fiziķis H.Bušs.
