Emulsija
Emulsion (Franču val.) no latīņu val. vārda emulsus ("izslaukts").
Mikroheterogēna dispersa sistēma, kas sastāv no 2 vai vairākiem savstarpēji nešķīsošiem šķīdumiem.
Sīki šķidruma pilieniņi - dispersā fāze, izkliedēti citā šķidrumā - dispersijas vidē. Emulsijas, kuras dispersā fāze ir nepolārs, bet dispersijas vide - polārs šķidrums, sauc par trešajām emulsijām - eļļa ūdenī. pretējā gadījumā tās sauc par apgrieztajām emulsijām - ūdens eļļā.
Izšķir:
- atšķaidītas emulsijas, kurās dispersās fāzes koncentrācija ir mazāka par 0,1 tilpuma %, pilienu izmēri ap 100 nm. Tādas emulsijas veidojas kondensācijas procesā bez emulgatora (stabilizatora). Šo emulsiju īpašības līdzīgas liofobajiem soliem;
- koncentrētas emulsijas, kurās dispersās fāzes koncentrācija ir 0,1-74 tilpuma %, daļiņu izmērs ir 0,1-1 mikrometri. Tās veidojas, piemēram, mehāniskā, akustiskā vai elektriskā disperģēšanas procesā, nav stabilas, tāpēc tām izmanto emulgatorus - virsmaktīvas vielas, smalkus pulverus. Emulgatoru molekulas samazina virsmas spraigumu šķidruma robežvirsmā u rada ap emulsiju pilieniem aizsargapvalku, kas neļauj tiem saduroties saplūst (koalescēt).
Disperās fāzes koncentrācijai pieaugot vairāk par 74 tilpuma %, pilieni zaudē sfērisko formu, emulsijai ir šūnu uzbūve un tā sāk līdzināties gēliem. Noteiktos apstākļos iespējamaemulsiju patvaļīga veidošanās, kā arī tiešo emulsiju pārvēršanās apgrieztās emulsijās un otrādi. Emulsijas noārda deemulgējot.
Emulsijas ir daudzi pārtikas produkti - piena produkti, olu dzeltenums, majonēze, augu piensula, nafta. Emulsiju veidā lieto daudzus ārstnieciskus un kosmētiskus līdzekļus, pesticīdus, polimērus.
