Empīriskā psiholoģija
Psiholoģijas nozare, kas apziņas parādības skaidro kā vienkāršu elementu sakarības - asociācijas, balstoties uz pieredzi, to reducējot galvenokārt uz sajūtām un atmiņu.
Tāpēc empīriskajā psiholoģijā psihiskajām parādībām ir mehānisks un pasīvs raksturs. Galvenā metode - pašnovērošana, tiek noraidīts eksperiments.
Empīriskās psiholoģijas aizsākumi ir XVII gs. filozofu R.Dekarta, B.Spinozas, Dž.Loka darbos. Empīriskā psiholoģija izveidojusies XVIII gs. - K.Volfs, D.Hārtlijs u.c.; attīstījusies XIX gs. - A.Bens, H.Spensers, I.Tēns, T.Ribo. Šajā laikā tā saplūda ar fizioloģisko psiholoģiju, bet tai bija liela nozīme psihisko parādību eksperimentālā izpētē.
Saites.
Psiholoģija un psihologi.
