Eksponentfunkcija
Exponere - "izstādīt," "parādīt."
Viena no visvairāk lietotajām elementārajām funkcijām matemātikā.
To definē ar formulu y = ax, kur a>0 ir fiksēts skaitlis - eksponentfunkcijas bāze. matemātiskajā analīzē un funkciju teorijā parasti par bāzi izraugās skaitli e=2,71828, t.i. apskata eksponentfunkciju ex, ko apzīmē arī ar simbolu exp x. Šādai eksponentfunkcijai ir visvienkāršākās atvasināšanas un integrēšanas formulas. Pāreja no ax uz ex notiek pēc formulas ax = akx, kur k = ln a = lg a/lg e.
Svarīgākās eksponentfunkcijas īpašības: ex1+x2 = ex1 reiz ex2; e-x = 1/ex; (ex)' =ex.
Kompleksām argumenta vērtībām eksponentfunkciju definē ar formulu ez = eRe reiz z [cos(Im z) + i sin(Im z)]. Kompleksā plaknē saglabājas formulas, bet jauna īpašība ir eksponentfunkcijas periodiskums ar tīri imagināru periodu 2pīi.