Elektriskais lauks
Lauks, ko rada elektrisks lādiņš vai laikā mainīgs magnētiskais lauks.
Vēsture. Elektriskā lauka jēdzienu ieviesis M.Faradejs XIX gs. 30.gados.
Kustīgi elektriski lādiņi (elektriskā strāva) rada gan elektrisko lauku, gan magnētisko lauku. Galvenā elektriskā lauka īpašība ir spēja ar noteiktu spēku iedarboties uz uz elektriskiem lādiņiem. Pēc iedarbības uz lādiņiem konstatē elektriskā lauka esamību, tā sadalījumu telpā.
Vispārējā gadījumā elektrisko lauku raksturo ar elektriskā lauka intensitāti, elektriskā lauka potenciālu un elektriskā lauka indukciju.
Elektrisko lauku ap mierā esošu elektrisku lādiņu sauc par elektrostatisko lauku, kas ir potenciāls lauks un laikā nemainās. mainīgs elektriskais lauks, atšķirībā no elektrostatiska lauka, nav nesaraujami saistīts ar lādiņiem. Elektriskā lauka grafiskai interpretācijai no dinamiskā viedokļa izmanto elektriskā lauka spēka līnijas, no enerģētiskā viedokļa - ekvipotenciālās virsmas. vairākiem elektriskajiem laukiem pārklājoties, tie cits citu neietekmē - elektrisko lauku superpozīcijas princips.
