Eiglēnas, eiglēnu rinda
Euglenales.
Aļģu rinda, kas ietilpst eiglēnaļģu nodalījumā. Zoologi eiglēnu rindas organismus atzīst par eiglenoidīnu kārtas (Euglenoidina) vicaiņiem.
Ap 600 sugu, Latvijā vairāk kā 100 sugu, eiglēnām (Euglena) - 160 sugu.
Autotrofiskas un saprofītiskas kustīgas vienšūnas aļģes, klātas ar periplastu vai ietvertas bruņučaulā. priekšgalā viena vica un rīklītei pieguļoša stigma. nelabvēlīgos apstākļos var iecistēties. Eiglēnām ir elastīga un mainīga forma. savairojoties lielā daudzumā, tās rada ūdens "ziedēšanu."
Biežāk sastopama zaļā eiglēna (Euglena viridis) - seklos, organiskām vielām bagātos ūdeņos; piešķir ūdenim zaļu nokrāsu. Asiņu eiglēna (Euglena sanguinea) satur daudz karotīna, tāpēc ūdenim sarkanīga nokrāsa.
Eiglēnas plašui izmanto laboratorijas eksperimentiem, daudzas noder par ūdens tīrības indikatoriem.
Ģintij Phacus (140 sugas) raksturīgs svītrains periplasts. Larvijā bieži Phacus longicauda un Phacus pleuronectes.
Ģintij Trachelomonas (191 suga) raksturīga dzelzi saturoša čaula. Sastopamas tīrākos ūdeņos. Bieži Tracheolomonas volvocina un Tracheolomonas hispida.
Saites.
Eiglēnaļģu nodalījums.
