Eiglēnaļģes, eiglēnaļģu nodalījums
Euglenophyta.
Zemāko augu nodalījums ar 1 klasi, ko iedala peranemātu (Peranematales) un eiglēnu rindā.
60 ģintis, 1000 sugas. Latvijā 112 sugas.
Iegarenas vai apaļas kustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes. Šūnas klātas ar periplastu, dažām eiglēnaļģēm tās ietvertas īpašās, ar dzelzi inkrustētās čaulās. Priekšgalā atrodas dobums (rīklīte), no kuras iziet 1-2, dažreiz vairākas vicas. Sānos atrodas pulsējošā vakuola un acs pigments (stigma). Labi izteikts kodols, zaļi (retāk bezkrāsas) hromatofori ar pirenoīdiem vai bez tiem.
Zaļās eiglēnaļģes barojas fototrofiski, bezkrāsas - saprofītiski un holozojiski, dažas sugas - parazītiski. rezerves vielas - paramilons un eļļas. Vairojas, šūnām gareniski daloties. nelabvēlīgos apstākļos zaudē vicas un ieslīgst miera stadijā (cista).
Atrodamas visā pasaulē, nelielos, organiskām vielām bagātos stāvošos ūdeņos (grāvjos, peļķēs). Ja eiglēnaļģes stipri savairojas, ūdens kļūst zaļš, sārts vai brūns (atkarībā no šūnās esošā pigmenta). Izmanto par ūdens tīrības bioindikatoriem.
Saites.
Aļģes.
