Eholots
Ēcho ("atbalss" - grieķu va.) + lot ("lote" - vācu val.).
Hidroakustiska navigācijas ierīce, kas automātiski mēra ūdenstilpnes dziļumu.
Eholotu izgudrojis amerikāņu elektrotehniķis R.Fesendens.
Eholota darbība balstās uz vertikāli lejup izstarota zondējošā signāla (skaņas, ultraskaņas) atstarošanos; reģistrējot, cik ilgs laiks pagājis no zondējošā signāla izstarošanas brīža līdz atstarotā signāla uztveršanas brīdim, un zinot signāla izplatīšanās ātrumu, iespējams noteikt attālumu līdz atstarojošajai virsmai, t.i., mērījamo dziļumu.
Atkarībā no eholota konstrukcijas mērījamo dziļumu uzrāda dažāda tipa indikatori - skala ar neona spuldzi, ciparindikators, elektronstaru lampa, vai arī lentē reģistrē autom,ātisks pašrakstītājs. Par starotāju un uztvērēju (tie var būt arī apvienoti) izmanto galvenokārt magnetostriktīvos vai pjezokeramiskos pārveidotājus, kas uzstādīti kuģa dibenā.
Eholotus izmanto arī zivju baru meklēšanai un dažādos hidroakustiskos pētījumos, piemēram, ezera briesmoņu meklēšanā.
Saites.
Hidroakustika.
Ūdens briesmoņi.
