Elektroencefalogrāfija, elektroencefalogrāfs
Elektro + enkephalos ("galvas smadzenes" - grieķu val.) + graphein ("rakstīt" - grieķu val.).
Smadzeņu izmeklēšanas metode, kas pamatojas uz galvas smadzeņu elektrisko potenciālu (biopotenciālu) reģistrēšanu dažādās smadzeņu daļās ar īpašu aparātu - elektroencefalogrāfu.
Elektroencefalogramma. Iegūtā līkne - elektroencefalogramma - ir daudzu smadzeņu šūnu summārās elektriskās aktivitātes pieraksts. Tā atspoguļo atsevišķu galvas smadzeņu daļu funkcionālo stāvokli.
Vesela cilvēka encefalogramma var būt dažāda atkarībā no fizioloģiskā stāvokļa (nomods, miegs, dažādas emocijas).
Mainoties šūnu funkcionālajam stāvoklim, piemēram, ierosas laikā šūnās ļoti strauji un apgriezeniski mainās membrānas polarizācija; rodas darbības potenciāls (DP). Tā lielums nervu un muskuļu šūnās var sasniegt 120 mV. DP var reģistrēt arī audos un orgānos kā elektrisko potenciālu starpību starp aktīvo, ierosas procesu ietekmēto un neaktīvo, ierosas neskarto rajonu. To bieži nosaka klīnikās kā potenciālu starpību starp dažādiem ķermeņa virsmas punktiem.
Metodi izmanto neirofizioloģijā, nervu sistēmas un psihisko slimību diagnostikā. Ņemot vērā, ka pārmaiņas elektroencefalogrammā ir nespecifiskas un pēc tām tikai nosacīti var spriest par patoloģiskā procesa izvietojuma raksturu.
Saites.
Encefalogrāfija.
Bioelektriskie potenciāli.
Neiroloģija un neirologi.
