Bioģenētiskais likums
Dzīvās dabas likumsakarība, ka organisma individuālā attīstība (ontoģenēze) īsi un pārveidoti atkārto svarīgākos sugas vēsturiskās attīstības (filoģenēzes) posmus.
Piemēram, zivjveida forma un žaunu aizmetņi zīdītāju, putnu un rāpuļu embrijiem redzami pirmajās attīstības stadijās. Šādas parādības novēroja K.Bērs un Č.Dārvins, sīkāk aprakstīja F.Millers 1864.gadā.
Bioģenētisko likumu pirmais formulēja E.Hekels 1866.gadā, vēlāk attīstīja A.Severcovs filembrioģenēzes teorijā.
1937.gadā B.Kozopoļanskis konstatēja, ka šis likums attiecas arī uz augiem.
Bioģenētikas likums sekmēja evolucionāros pētījumus embrioloģijā, paleontoloģijā, salīdzinošajā anatomijā u.c. bioloģiskajās zinātnēs.
Saites.
Embrioloģija un embriologi.
