Epīra
- Detaļas
- Publicēts 21 Jūnijs 2016
- 2222 skatījumi
Ēpeiros.
Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ZR.
Platība - 9 200 km2.
Iedzīvotāji - 352 600 (1961.g.), 310 000 (1971.g.).
Nomes: Arta, Janīna, Preveza, Tesprotija.
Lielākā pilsēta - Janīna.
Ietver Artas, Janinas, Prevezas un Trespotijas nomes.
Vēsture. Ir pieņēmums, ka Epīra bijusi senākā grieķu cilšu mītnes vieta, no kurienes tās vēlāk izplatījās pa Balkānu pussalu un Egejas jūras salām.
Vēsturiski dokumentētajā laikā Epīra bijusi apdzīvota no ilīriešiem radniecīgām ciltīm - haoniem, molosiem, tesprotiem u.c. Domājams, šīs ciltis IV g.tk.pmē. beigās - III g.tk.pmē. sākumā apvienojās vienā valstī - ieguva nosaukumu epīrieši. Tad viņi izspieda Epīras senākos grieķu iedzīvotājus, lai gan tās teritorijā palika Dodonas Zeva svētnīca un orākuls, ko grieķi ļoti augstu vērtēja.
VI-V gs.pmē. Epīrā visspēcīgākie bija haoni, kas izveidoja cilšu federāciju. organizācijas galvgalī ik gadus stājās divi vadoņi no cilšu dižciltīgo vidus.
Tālāk vadošo lomu pārņēma molosi. Viens no viņu ķēniņiem bija slavenais Pirrs, kas Epīru bija apvienojis vienotā valstī IV gs.pmē. beigās - III gs.pmē. Sakarā ar to visi Epīras iedzīvotāji tika sākti saukt par epīrotiem.
168.g.pmē. Epīru iekaroja romieši, kas izpostīja vairāk nekā 70 pilsētas un aizdzina verdzībā ap 150 000 epīrotu.
No Augusta Oktaviāna (27.g.pmē.-14.g.mē.) valdīšanas laika Epīra tika iekļauta romiešu Ahaijas provinces sastāvā.
Trajāna valdīšanas laikā Epīra tika apvienota ar Akarnāniju un veidoja Epīras provinci.
III gs. beigās tika apvienota vienā provincē ar daļu Ilīrijas.
IV gs. Epīra nonāca bizantiešu varā.
Pēc tam, kad 1204.gadā krustneši ieņēma un izlaupīja Konstantinopoli, Mihails Angels Duka Epīrā nodibināja valsti, kas pastāvēja līdz 1337.gadam, kad imperators Androniks III Paleologs to pievienoja Bizantijas impērijai.
Ietilpst daļa Pinda kalnu, augstumā līdz 2637 m.
Subtropu klimats. Meži.
Upes - Arahta, Lura.
Ielejās zemkopība (graudaugi, tabaka, kokvilna, vīnkoki, olīvkoki); piekrastē - citrusu augļkopība un zvejniecība.
Kalnos lopkopība (kazas, aitas), piekrastē zvejniecība.
Saites.
Grieķija.
Senā Grieķija.
