Aliens

Edinburga

Edinburgh. Vārds cēlies no ģēļu Dun-eideann - "Eidina nocietinājums."
Lielākā pilsēta Skotijā, tās galvaspilsēta un osta Fērtoforta līča krastā.

Iedzīvotāji - 449 600 (1972.g.); 470 000 (1975.g.).

Atrašanās vieta. Atrodas Fertoforta līča dienvidu krasta tuvumā.

Arhitektūra. Pilsēta ir pauguraina, tai ir viduslaiku Vecpilsēta un eleganta jaunā pilsēta.
Edinburgas vecpilsētas šauro, stāvo ieliņu neregulārajā apbūvē ir daudz torņveida māju.
Jaunākajai daļai ir regulārs plānojums pēc XVIII gs. Dž.Kreiga u.c. projektiem. XVIII-XIX gs. ansambļveida apbūve.

Vēsture. Pirmo reizi Edinburga minēta rakstu avotos VI gs.
Droši vien, ka pilsētas tiesības ieguvusi XII gs., citu gan raksta, ka par pilsētu tā kļuvusi vien 1329.gadā.
Jēkaba II (1437.-1460.g.) valdīšanas laikā Edinburga kļuva par Skotijas galvaspilsētu un bija Skotijas karalistes galvaspilsēta no XV-XVII gs.
1206., 1341., 1385., 1544., 1650.gados Edinburgu ieņēmis angļu karaspēks, kas pilsētu stipri izpostījis.
1650.gadā Edinburgu ieņēma jau Kromvela karaspēks un pievienoja Anglijai.
XVII-XVIII gs. pēc Skotijas pievienošanas Anglijai, Edinburgas kā politiska un administratīva centra nozīme kritās.
XVIII gs. 2.pusē tika sākta celt tā saucamo "jauno pilsētu." Pieauga Edinburgas nozīme kā tirdzniecības, rūpniecības un finanšu centram Lielbritānijā.
Laikā no 1801.-1901.gadam pilsētas iedzīvotāju skaits pieauga no 90 800 līdz 413 000. 
XIX gs. 30.gados Edinburgā radās tredjūnistu savienība, attīstījās čartistu kustība.
Tradicionāli veidojies kā rūpniecības centrs - alus brūvēšana un viskija ražošana no XII gs., papīra poligrāfija no XVI gs., modernajā laikmetā - mašīnbūve un elektronisko aparātu būve.
1871.gada 27.martā Edinburgas Raeburn Mesto notika pirmais starptautiskais mačs regbijā.
Šodien nozīmīgs finanšu centrs un transporta mezgls.

Aplūkojamie objekti.
      Edinburgas pils. Bijusī skotu karaļu pils XI-XVI gs.
      Holirūda pils un abatijas komplekss. Bijusī skotu karaļu pils XII un XVII gs., arhitekts V.Brūss. Ar XIII-XVII gs. celtnēm.
      Sv.Džaila baznīca. XIV-XV gs. Minēts arī laiks XIV-XVI gs., XIX gs. Gotika.
      XVI-XVII gs. dzīvojamās ēkas, arī celtnes un ansambļi klasicisma stilā, piemēram, Šarlotes laukums (1807.g., arhitekts R.Adams) un neogotisma stilā (īpaši baznīcas).
      Karaliskā jūdze.
      Skotu parlaments.
      Dadža ordeņa kapela.
      Džordža IV tilts.

Mērijas Kingas strupceļš. Vecpilsētā pašā centrā ir atsevišķs kvartāls, ko dēvē par "Mērijas Kingas strupceļu." Kvartālā esot nospiedoša atmosfēra, neesot prieka no tā apmeklējuma, tomēr kvartāls ir un paliek populārs tūristu apskates objekts. Senos laikos uz to nomiršanai nosūtīja ar mēri saslimušos. Kvartālam tāds nosaukums tika piešķirts dēļ lielākās daļas kvartāla māju īpašnieces. Viņa bija šo māju saimniece pašā mēra epidēmijas kulminācijā XVII gs. Kvartālā atradās arī visas galvenās tā laika iestādes, kas vēl vairāk pastiprināja epidēmiju. Toreiz bija spēkā likums, ka slimo tuviniekiem jāinformē par slimības gadījumiem kaimiņi, lai ierobežotu mēra izplatību. Paziņošanu veica sekojoši - izkarinaja baltas drānas gabalu sava dzīvokļa logā. Kad epidēmija bija pārņēmusi visu pilsētu, tad gandrīz vai visos logos karājās baltās drānas. nezinot kā tikt galā ar slimību, pilsētas maģistrāts lika ieslodzīt visus inficētos vienā vietā, bet mirušo ķermeņus izvest un sadedzināt. Tādejādi kvartāls kļuva par sava veida lazareti, kurai riņķī uzcēla milzīgu akmens sienu.
Gadsimtu pēc briesmīgajiem notikumiem vecās māju fasādes tika nojauktas un vietā uzbūvēja jaunas administratīvās ēkas municipalitātei. Faktiski zināma kvartāla daļa tika nojaukta līdz pamatiem, bet atlikusī aizmūrēta un tagad kļuvusi par intensīvas būvniecības vietu.
Arheologi tikai mūsdienās atvēruši saglabāto aizmūrēto daļu, attīrījuši to no būvgružiem un nodevuši muzejam. Tūristi tagad var apmeklēt pazemes labirintus ar skatiem uz šaurām ieliņām, kas gan vairāk atgādina tuneļveida ejas. Ik pa brīdim var uzdurties kāpņu atliekām, aizmūrētiem logiem un aiznaglotām durvīm.
Kā jau tādās vietās, nevar iztikt arī bez mistiskām parādībām. Reizumis šeit sastop spokus, kurus uzskata par mēra epidēmijā mirušo cilvēku dvēselēm. te ir arī kāda māja, kur ne reizi vienredzējusī kādu pusauga meiteni, kuru sauc par Anniju. Kad viņas vecāki uzzinājuši, ka meita sirgst ar nedziedināmo kaiti, tad ilgi nav domājuši, norobežojuši to nocitiem bērniem un izveda nomirt "slēgtajā pilsētā." pašai Annijai tā arī nepaziņoja, ka viņa saslimusi - to vienkārši iesprostoja vienā no kvartāla dzīvokļiem. meitene mirusi ilgi un mokoši, ne velti tās dvēsele tā arī vēl nav atradusi mieru virs zemes un turpina klejot pa "Mērijas Kingas strupceļa" kvartāla šaurajām ieliņām.

Edinburgas universitāte. Dibināta 1583.gadā. Tagadējo universitātes ēku cēlis skotu arhitekts Roberts Adams 1791.(?)g.
Heriotvata universitāte. Dibināta 1966.gadā.
Piemineklis uzticīgam sunim.
Edinburgas Karaliskais botāniskais dārzs.
Skotijas Valsts senlietu muzejs. Dibināts 1780.gadā.
Skotijas Karaliskais muzejs. Dibināts 1859.gadā.
Skotijas Valsts galerija. Dibināta 1859.gadā.
Valsts portretu galerija. Dibināta 1882.gadā.
Skotijas Valsts mūsdienu mākslas galerija. Dibināta 1960.gadā.
Observatorija.

The Elephant House. Kafejnīca, kurā Dž.Roulinga uzrakstīja 1.grāmatu par Hariju Poteru - "Harijs Poters un fiozofu akmens." Kafejnīca degusi, bet 2023.gada beigās atvērta atkal.

Zinātniskās biedrības: Edinburgas Karaliskā biedrība. Dibināta 1783.gadā.
                                    Skotijas Karaliskā akadēmija. Dibināta 1826.gadā.

Tērnhausas lidosta. 1955.g., arhitekts R.H.Metjū.

Saites.
Skotija.