Aliens

Etna, Etnas vulkāns

Joprojām darbojošs vulkāns 3380 (70-?, 3329-?) m augstumā, Eiropas augstākais un aktīvākais vulkāns.

Atrašanās vieta. Itālija, Sicīlijas ZA. Stundas brauciena attālumā no Kataņjas. 

Apraksts. Augstums 3340 m, galvenā krātera diametrs - ap 400 m. Nogāzēs ap 900 sānu krāteru.
Augšā ir vēss: no 5-10 grādiem plusos. 7 mēnešus gadā Etnas galotni sedz sniegs. No novembra līdz maijam te slēpo.
Katānijas lidosta atrodas vulkāna pakājē. Pakājē ir arī Lingalosas pilsētiņa. Centrālā krātera rajonam var piekļūt ar auto gan no ziemeļiem, gan no dienvidiem. Dienvidos vēl kādu gabalu var uzbraukt augstāk ar gaisa tramvaju.
Uz vulkāna nogāzēm audzē vīnogas, ziemā vizinās ar slēpēm. No virsotnes skaists skats uz daudzskaitlīgiem krāteriem un jūru.
2942 m augstumā observatorija, vulkanoloģiskie pētījumi.

Vēsture. Etnas vulkāns izveidojies kvartāra sākumā kā zemūdens vulkāns.
Vulkāna izvirdumi minēti jau senatnē, piemēram, 479.g.pmē. un 425.g.pmē.
476.-475.gados Etnas pakājē Sirakūzu tirāns Hierons dibinājis Etnas pilsētu.
Nostāsts vēsta, ka ap 434.g.pmē. Etnas krāterī meties filozofs Empedokls, tā vēlēdamies pierādīt savu dievišķo izcelsmi.
Kopš 475.gada reģistrēti vairāk kā 125 izvirduma cikli, katastrofāls bija 1669.gada izvirdums, kad tika daļēji iznīcināta Katānija.
Stiprs izvirdums 1979.gadā.
Pēc tam pēdējais lielais izvirdums notika 2001.gadā, kad lavas straume apstājusies tikai 4 km attālumā no pilsētas. Tad noslaucīja pilnībā ziemeļu puses gaisa tramvajiņu un tagad tas vel nav atjaunots. Tāpat iznīcināja suvenīru veikalus un dažus kalnu namus. Tādēļ ainava apokaliptiska – melni izdedži un pusizdeguši meži.
2018.gada 26.decembrī Etnas vulkāna apkaimē Sicīliju satricināja 4,6 magnitūdas stipra zemestrīce. 28 cilvēki guva traumas, 370 palika bez pajumtes.

Tūristam. Jāpērkot biļete par 60 eirām, tuvāk krāterim dodas ar gidu un autobusu. Ar ātrumu 20 km/st. gandrīz stundu kratās pa izdedžiem. Mazliet kūp un ir sēra smaka. Cratere Centrale Bocca Nuova – centrālā krātera jaunā mute. Skaists un biedējošs skats.

Leģendas. Viens no milžiem sacēlās pret Zevu un Olimpa dieviem. Par to dievi to sodīja iemezdami zemes dzīlēs un piespiesdami ar trijstūranu akmeni – Sicīliju. Laiku pa laikam milzis cenšas izkļūt un lādē olimpiešus, tad no Etnas izdalās sērs un dūmi.
Saskaņā ar citu leģendu, Etnas dzīlēs atradusies Hēfesta un ciklopu kalēju darbnīca.
Vēl cita - Zevs uzkrāmējis šo kalnu briesmonim Tīfonam. Apglabāts zem tā, briesmonis ar savu elpu izsaucis zemestrīces.

Apraksti literatūrā. Etna daudzkārt aprakstīts senajā literatūrā. Dzejolī "Etna," kas ir Vergīlija viltojums, tika mēģināts dabiskā veidā izskaidrot Etnas vulkānisko darbību.

Saites.
Vulkānisms, vulkāni.
Sicīlijas sala.