Aliens

Ezras grāmata

Par grāmatu.
Statuss. Kristiešu kanonā VD 15.grāmata. Apokrifu statusā eksistē vēl arī citas Ezras grāmatas - II un III.

Autors. Žīdu pravietis Ezra.
Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Ezra uzrakstījis savu grāmatu un Hroniku [Laiku grāmatu, Paralipomenonu - Aliens.lv] ģenealoģijas līdz savam laikam, līdz pārnākšanai no Bābeles. kas tad tās pabeidzis? Neemija, Helkija dēls."
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

1.nodaļa

1 Persijas ķēniņa Kīra valdīšanas pirmajā gadā, lai piepildītu ar Jeremijas muti teikto Tā Kunga vārdu, Tas Kungs pamudināja Persijas ķēniņa Kīra garu, ka viņš lika izziņot visā savā valstī šādu rīkojumu, ar īpašu rakstu noteikdams:
2 "Tā saka Persijas ķēniņš Kīrs: Tas Kungs, debesu Dievs, man ir devis visas zemes valstis, un Viņš man ir pavēlējis celt namu Viņam Jeruzālemē, Jūdas zemē.
3 Ikvienam, kas starp jums ir no Viņa tautas, lai viņa Dievs ir ar viņu un lai viņš atgriežas uz Jeruzālemi Jūdas zemē un ceļ Tā Kunga, Israēla Dieva, namu. Viņš ir tas Dievs, kas mīt Jeruzālemē,
4 un ikvienu, kas palicis dzīvs, lai viņa dzīves vietā turienes ļaudis pabalsta ar sudrabu un zeltu, ar mantām un lopiem līdz ar labprātīgām dāvanām Dieva namam Jeruzālemē."
5 Tad cēlās Jūdas un Benjamīna tēvu namu galvenie, arī priesteri un levīti, ikviens, kura garu Dievs bija modinājis, lai ietu un celtu Tā Kunga namu Jeruzālemē.
6 Un visi apkārtējie ļaudis stiprināja viņu rosību ar sudraba traukiem, ar zeltu, ar mantām, ar lopiem un ar dārgām dāvanām, pie tam visu to viņi ziedoja labprātīgi.
7 Ķēniņš Kīrs atdeva arī Tā Kunga nama traukus, kurus Nebukadnēcars bija aizvedis no Jeruzālemes un bija novietojis savu dievu namā.
8 Persijas ķēniņš Kīrs lika tos izsniegt mantziņa Mitredata uzraudzībā, kas tos pārskaitīja Jūdas zemes pārvaldnieka Šešbacara priekšā.
9 Un šāds bija to skaits: trīsdesmit zelta bļodas, tūkstotis sudraba bļodu, divdesmit deviņi kvēpināmie trauki,
10 trīsdesmit zelta kausi, četri simti desmit citi sudraba kausi, tūkstotis citādu trauku;
11 visu zelta un sudraba trauku kopā bija pieci tūkstoši un četri simti. Visus tos Šešbacars atveda, kad trimdinieki atgriezās no Bābeles uz Jeruzālemi.

2.nodaļa

1 Un šie ir Jūdas apgabala ļaudis, kas atgriezās no gūsta, tos Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars bija aizvedis uz Bābeli; viņi atgriezās uz Jeruzālemi un Jūdu, katrs uz savu pilsētu.
2 Viņi atnāca kopā ar Zerubābelu, Ješuu, Nehemiju, Seraju, Reelaju, Mordohaju, Bilšanu, Mišparu, Bigvaju, Rehumu, Baānu. Šis ir Israēla vīru skaits:
3 Paroša dēli, divi tūkstoši simts septiņdesmit divi;
4 Šefatjas dēli, trīs simti septiņdesmit divi;
5 Āraha dēli, septiņi simti septiņdesmit pieci;
6 Pahat-Moāba dēli, proti, Ješuas un Joāba dēli, divi tūkstoši astoņi simti divpadsmit;
7 Ēlāma dēli, tūkstotis divi simti piecdesmit četri;
8 Zatus dēli, deviņi simti četrdesmit pieci;
9 Zakaja dēli, septiņi simti sešdesmit;
10 Banija dēli, seši simti četrdesmit divi;
11 Bebaja dēli, seši simti divdesmit trīs;
12 Azgada dēli, tūkstotis divi simti divdesmit divi;
13 Adonikāma dēli, seši simti sešdesmit seši;
14 Bigvaja dēli, divi tūkstoši piecdesmit seši;
15 Adīna dēli, četri simti piecdesmit četri;
16 Atera dēli, proti, Hiskijas zars, deviņdesmit astoņi;
17 Becaja dēli, trīs simti divdesmit trīs;
18 Joraha dēli, simts divpadsmit;
19 Hašuma dēli, divi simti divdesmit trīs;
20 Gibeona dēli, deviņdesmit pieci;
21 Bētlemes ļaudis, simts divdesmit trīs;
22 Netofas vīri, piecdesmit seši;
23 Anatotas vīri, simts divdesmit astoņi;
24 Asmaveta dēli, četrdesmit divi;
25 Kirjat-Arimas, Kefīras un Beerotas dēli, septiņi simti četrdesmit trīs;
26 Rāmas un Gebas dēli, seši simti divdesmit viens;
27 Mihmasas vīri, simts divdesmit divi;
28 Bēteles un Ajas vīri, divi simti divdesmit trīs;
29 Nebo dēli, piecdesmit divi;
30 Magbiša dēli, simts piecdesmit seši;
31 otra Ēlāma dēli, tūkstotis divi simti piecdesmit četri;
32 Harima dēli, trīs simti divdesmit;
33 Loda, Hadida un Ono dēli, septiņi simti divdesmit pieci;
34 Jērikas ļaudis, trīs simti četrdesmit pieci;
35 Senaas dēli, trīs tūkstoši seši simti trīsdesmit.
36 Priesteri: Jedajas dēli no Ješuas nama, deviņi simti septiņdesmit trīs;
37 Imera dēli, simts piecdesmit divi;
38 Pašhura dēli, tūkstotis divi simti četrdesmit septiņi;
39 Harima dēli, tūkstotis septiņpadsmit.
40 Levīti: Ješuas un Kadmiēla dēli, kas bija no Hodavjas dēliem, septiņdesmit četri;
41 dziedātāji: Asafa dēli, simts divdesmit astoņi;
42 vārtu sargu dēli: Šaluma dēli, Atera dēli, Talmona dēli, Akuba dēli, Hatitas dēli un Šobaja dēli, visi kopā simts trīsdesmit deviņi.
43 Tempļa kalpotāji: Cihas dēli, Hasufas dēli, Tabaota dēli;
44 Kerosa dēli, Sias dēli, Padona dēli;
45 Lebanas dēli, Hagabas dēli, Akuba dēli;
46 Hagaba dēli, Šalmaja dēli, Hanana dēli;
47 Gidela dēli, Gahara dēli, Reajas dēli;
48 Recīna dēli, Nekodas dēli, Gasama dēli;
49 Usas dēli, Pašeaha dēli, Besaja dēli;
50 Asnas dēli, Mehunītu dēli, Nefizītu dēli;
51 Bakbuka dēli, Hakufas dēli, Harhura dēli;
52 Baclita dēli, Mehidas dēli, Haršas dēli;
53 Barkosa dēli, Siseras dēli, Temaha dēli;
54 Neciaha dēli, Hatifas dēli.
55 Salamana kalpu dēli: Sotaja dēli, Hasofereta dēli, Perudas dēli;
56 Jaālas dēli, Darkona dēli, Gidela dēli;
57 Šefatjas dēli, Hatila dēli, Poheret-Hacebajima dēli, Amija dēli;
58 visi Tempļa kalpotāji un Salamana kalpu dēli, kopā trīs simti deviņdesmit divi.
59 Un šie ir, kas nāca no Tel-Melahas, Tel-Haršas, Kerub-Adanas un Imeras, kaut arī viņi nevarēja uzrādīt savu dzimtu un savu izcelsmi, vai viņi ir no Israēla:
60 Delajas dēli, Tobijas dēli, Nekodas dēli, kopā seši simti piecdesmit divi;
61 arī no priesteru dēliem: Habajas dēli, Hakoca dēli, Barzillaja dēli, kas bija ņēmis sievu no gileādieša Barzillaja meitām un tika nosaukts pēc viņa vārda.
62 Viņi gan meklēja savus ciltsrakstus, bet neatrada, un tāpēc viņus izslēdza no priesteru kārtas kā nešķīstus.
63 Zemes pārvaldnieks sacīja viņiem, lai viņi neēd no vissvētākā, līdz kamēr kāds priesteris neuzstāsies viņu labā ar urīmu un tumīmu.
64 Visā draudzē bija četrdesmit divi tūkstoši trīs simti sešdesmit dvēseles,
65 bez viņu kalpiem un kalponēm, kuru bija septiņi tūkstoši trīs simti trīsdesmit septiņi; turklāt vēl divi simti dziedātāju -vīru un sievu;
66 viņu zirgu skaits bija septiņi simti trīsdesmit seši, viņu mūļu daudzums bija divi simti četrdesmit pieci;
67 kamieļu viņiem bija četri simti trīsdesmit pieci, ēzeļu - seši tūkstoši septiņi simti divdesmit.
68 Daži no tēvu namu galveniem, kad viņi nāca uz Tā Kunga namu Jeruzālemē, deva Dieva namam labprātīgi, lai to uzceltu savā vietā.
69 Viņi deva pēc savām spējām šim darbam sešdesmit vienu tūkstoti zelta dareiku, pieci tūkstoši sudraba minu un simts priesteru tērpu.
70 Priesteri, levīti un daži no ļaudīm, dziedātāji, vārtu sargi un Tempļa kalpotāji apmetās savās pilsētās, un viss Israēls savās pilsētās.

3.nodaļa

1 Kad pienāca septītais mēnesis un Israēla bērni visi jau bija savās pilsētās, tad ļaudis sapulcējās kā viens vīrs Jeruzālemē.
2 Tad cēlās Ješua, Jocadaka dēls, kopā ar saviem priesteru brāļiem un Zerubābels, Šealtiēla dēls, ar saviem biedriem un uzcēla Israēla Dieva altāri, lai nestu uz tā dedzināmos upurus, kā rakstīts Dieva vīra Mozus bauslībā.
3 Viņi uzcēla altāri tā vecajā vietā, jo viņiem bija bailes no apkārtējām tautām, un viņi nesa Tam Kungam uz tā dedzināmos upurus, dedzināmos upurus rītā un vakarā.
4 Un viņi svinēja Būdiņu svētkus, kā rakstīts, un upurēja katru dienu dedzināmos upurus noteiktā skaitā, kā ik dienas pienācās;
5 un arī vēl kārtējos upurus jauna mēness dienā un visās Tā Kunga noteiktās svinamās dienās un no ikviena, kas Tam Kungam nesa labprātīgu dāvanu.
6 No septītā mēneša pirmās dienas viņi sāka nest Tam Kungam dedzināmos upurus, bet Tā Kunga Tempļa pamati vēl nebija likti.
7 Un viņi deva akmeņu lauzējiem un namdariem naudu, ēdienu, dzērienu un eļļu sidoniešiem un tiriešiem, lai tie atvestu ciedru kokus no Libanona pa jūru uz Jafu saskaņā ar Persijas ķēniņa Kīra doto atļauju.
8 Un otrajā viņu pārnākšanas gada otrajā mēnesī darbu pie Dieva nama Jeruzālemē iesāka Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, kopā ar pārējiem brāļiem, priesteriem un levītiem un visiem, kas bija atnākuši no gūsta uz Jeruzālemi. Un viņi iecēla levītus, no divdesmit gadiem un vecākus, lai tie uzraudzītu Tā Kunga nama celšanas darbus.
9 Un Ješua un viņa dēli un brāļi un Kadmiēls un viņa dēli, un Jūdas dēli, visi stāvēja kā viens vīrs, uzraudzīdami tos, kas strādāja pie Dieva nama celšanas; arī Henadada dēli, viņu dēli un brāļi, levīti.
10 Un, kad cēlēji lika Tā Kunga Tempļa pamatus, tad priesteri savos tērpos nostājās ar taurēm un levīti, Asafa dēli, ar cimbālēm, lai slavētu To Kungu, kā noteicis Israēla ķēniņš Dāvids.
11 Un viņi dziedāja, slavēdami un pateikdamies Tam Kungam: "Jo Viņš ir labs, un Viņa mīlestība ir mūžīgi pār Israēlu." Un visi ļaudis gavilēja lielās gavilēs, slavēdami To Kungu, tādēļ ka Tā Kunga nama pamati bija likti.
12 Bet daudzi no priesteriem un levītiem un tēvu namu galveniem, veci vīri, kas bija redzējuši pirmo namu, raudāja skaļā balsī, kad viņu acu priekšā notika šī nama pamatu likšana, kaut gan daudzi pacēla balsi gavilēs un priekā,
13 tā ka ļaudis nevarēja izšķirt prieka gaviļu balsi no ļaužu raudāšanas, jo ļaudis gavilēja lielās gavilēs, un balsis bija dzirdamas tālumā.

4.nodaļa

1 Kad Jūdas un Benjamīna pretinieki dzirdēja, ka trimdinieki ceļ Templi Tam Kungam, Israēla Dievam,
2 tad tie nāca pie Zerubābela un pie tēvu namu galveniem un sacīja viņiem: "Mēs gribam celt kopā ar jums, jo mēs godājam jūsu Dievu tāpat kā jūs, un mēs ziedojam Viņam kopš Esarhadona, Asīrijas ķēniņa, dienām, kas mūs atveda šurp."
3 Bet Zerubābels, Ješua un pārējie Israēla tēvu nama galvenie sacīja viņiem: "Nekādā ziņā neklājas, ka jūs un mēs kopā celtu namu mūsu Dievam, bet mēs vieni paši celsim to Tam Kungam, Israēla Dievam, kā Persijas ķēniņš Kīrs mums ir pavēlējis."
4 Tad tās zemes iedzīvotāji mēģināja traucēt Jūdas tautas rokas to darbā un iebiedēt viņus, lai viņi to neceļ.
5 Un viņi uzpirka padomdevējus, lai tie jauktu viņu nodomus visu laiku, kamēr Persijas ķēniņš bija Kīrs un līdz pat Persijas ķēniņa Dārija valdīšanai.
6 Jau Ahasvera valdīšanas laikā, viņa valdīšanas sākumā, viņi uzrakstīja apsūdzības rakstu pret Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
7 Un Artakserksa laikā Bišlams, Mitredats, Tabeēls un pārējie viņu biedri rakstīja Persijas ķēniņam Artakserksam; ziņojums bija sacerēts aramiešu valodā un rakstīts aramiešu rakstībā.
8 Zemes pārvaldnieks Rehums un viņa rakstvedis Šimšajs sūtīja ķēniņam Artakserksam pret Jeruzālemi vērstu ziņojumu, kas skanēja tā:
9 "Zemes pārvaldnieks Rehums, valsts rakstvedis Šimšajs un pārējie viņu biedri, dinajieši, tarpelajieši, afarsathajieši, arkevajieši, babilonieši, sūsieši, dehitieši, ēlāmieši
10 un visas tautas, ko lielais un cildenais Osnapars bija atvedis un nometinājis Samarijas pilsētās un pārējos Aiz-Eifratas novados."
11 Un šis ir vēstules noraksts, ko tie sūtīja viņam: "Ķēniņam Artakserksam tavi kalpi, Aiz-Eifratas vīri, sūta sveicienu.
12 Un tagad - lai tas top ķēniņam zināms, ka jūdi, kas ir atnākuši no tevis pie mums, ir nonākuši Jeruzālemē. Viņi ceļ šo dumpīgo un nikno pilsētu, viņi pabeidz mūrus un izlabo pamatus.
13 Tāpēc lai tas top ķēniņam zināms, ka, ja šo pilsētu atkal uzcels un mūrus atjaunos, viņi nedos vairs meslus, nodevas, muitu, un ķēniņa ienākumi samazināsies.
14 Tā kā mēs ēdam no ķēniņa pils sāls un maizes, mums neklājas redzēt ķēniņa apkaunošanu; tādēļ mēs sūtām šo savu ziņojumu ķēniņam,
15 lai meklē tavu tēvu Laiku grāmatā. Tu tad atradīsi Laiku grāmatā un pārliecināsies, ka šī pilsēta arvien ir bijusi dumpīga, ķēniņam un zemēm kaitīga pilsēta, un ka nemieri tur ir celti un notikuši kopš senseniem laikiem. Tādēļ šī pilsēta ir arī nopostīta.
16 Mēs vēršam ķēniņa uzmanību uz to, ka, ja šo pilsētu atkal uzcels un tās mūrus atjaunos, tad zemes Aiz-Eifratas novadā vairs nepaliks tavā īpašumā."
17 Ķēniņš sūtīja atbildi: "Zemes pārvaldniekam Rehumam un rakstvedim Šimšajam, un citiem viņu biedriem, kas dzīvo Samarijā un pārējā Aiz-Eifratas novadā: miers jums!
18 Un tagad, vēstule, ko jūs mums sūtījāt, ir saprotami man nolasīta priekšā.
19 Es devu rīkojumu, un meklēja un atrada, ka šī pilsēta no senseniem laikiem ir sacēlusies pret ķēniņiem un ka tajā ir celti dumpji un notikuši nemieri.
20 Arī vareni ķēniņi ir bijuši Jeruzālemē, kas valdījuši pār visu Aiz-Eifratas novadu, kam deva meslus, nodevas un maksāja muitu.
21 Tādēļ dodiet rīkojumu šiem vīriem pārtraukt pilsētas atjaunošanu un šo darbu neturpināt, līdz kamēr no manis nāks pavēle ar atļauju.
22 Esiet uzmanīgi, lai nenotiktu kāda nolaidība šai lietā un lai sakarā ar to nerastos lieli zaudējumi ķēniņa namam!"
23 Pēc tam kad ķēniņa Artakserksa vēstules noraksts tika nolasīts Rehumam un rakstvedim Šimšajam, un viņu biedriem priekšā, viņi steigšus devās pie jūdiem uz Jeruzālemi un ar varu un spēku lika viņiem pārtraukt darbu.
24 Toreiz tad arī Dieva nama celšanas darbs Jeruzālemē apstājās līdz Persijas ķēniņa Dārija otrajam valdīšanas gadam.

5.nodaļa

1 Un pravieši Hagajs un Zaharja, Ido dēls, pravietoja jūdiem, kas bija Jūdā un Jeruzālemē, Israēla Dieva Vārdā, kas bija pār viņiem.
2 Tad cēlās Zerubābels, Šealtiēla dēls, un Ješua, Jocadaka dēls, un darīja visu, lai varētu no jauna sākt celt Dieva namu Jeruzālemē; arī Dieva pravieši bija kopā ar viņiem un atbalstīja viņus.
3 Tajā laikā nāca pie viņiem Aiz-Eifratas novada pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs, un viņu biedri un sacīja viņiem tā: "Kas jums ir devis atļauju celt šo namu un atjaunot šos mūrus,
4 un kādi ir to vīru vārdi, kas ceļ šo celtni?"
5 Bet viņu Dieva acs bija pār jūdu vecajiem, ka netika prasīta no viņiem darba pārtraukšana, kamēr vēl ziņojums nebija nonācis pie Dārija un kamēr no Dārija nebija paguvis atnākt atpakaļ noteikts rakstīts lēmums šai lietā.
6 Vēstules noraksts, ko Aiz-Eifratas pārvaldnieks Tatnajs un Šetar-Bosnajs un viņu biedri pavaldoņi Aiz-Eifratas novadā, sūtīja ķēniņam Dārijam.
7 Viņi sūtīja viņam ziņojumu, kurā bija rakstīts: "Ķēniņam Dārijam - lai miers!
8 Lai ķēniņam top zināms, ka mēs esam devušies uz Jūdas apgabalu, lai skatītu lielā Dieva namu. Viņi to ceļ no milzīgiem četrskaldņu akmeņiem un liek baļķus sienās; šis darbs tiek darīts rosīgi un veicīgi sokas viņu rokās.
9 Tad mēs jautājām vecajiem un sacījām viņiem tā: kas jums ir devis rīkojumu celt šo namu un atjaunot šo mūri?
10 Mēs prasījām viņiem arī viņu vārdus, lai tev tos paziņotu, tāpēc mēs pierakstījām to vīru vārdus, kas ir viņu galvenie.
11 Un viņi mums deva atbildi, sacīdami: mēs esam debess un zemes Dieva kalpi, un mēs atjaunojam to namu, kas šeit stāvēja priekš daudziem gadiem un ko bija cēlis un pabeidzis kāds liels Israēla ķēniņš.
12 Bet, tāpēc ka mūsu tēvi bija apkaitinājuši debesu Dievu, Viņš nodeva tos Bābeles ķēniņa kaldeja Nebukadnēcara rokās, kas izpostīja šo namu un aizveda ļaudis uz Bābeli gūstā.
13 Tomēr ķēniņa Kīra pirmajā valdīšanas gadā Bābelē ķēniņš Kīrs izdeva pavēli atjaunot šo Dieva namu.
14 Arī zelta un sudraba Dieva nama piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes Tempļa un aizvedis uz Bābeles templi, ķēniņš Kīrs paņēma no Bābeles tempļa un nodeva kādam vīram, kura vārds bija Šešbacars un ko viņš bija iecēlis par zemes pārvaldnieku,
15 un viņš sacīja tam: "Ņem šos piederumus un traukus, ej un liec tos Jeruzālemes Templī, un lai Dieva nams top atkal uzcelts savā vietā."
16 Tad šis Šešbacars nāca un lika Jeruzālemes Dieva nama pamatus, un no tā laika līdz šim brīdim to ceļ, bet tas vēl nav pabeigts.
17 Tādēļ, ja tas ķēniņam šķiet labi, lai meklē ķēniņa arhīvos, kas ir Bābelē, lai redzētu, vai ķēniņš Kīrs ir izdevis pavēli atjaunot šo Dieva namu Jeruzālemē. Un lai tad ķēniņš sūta mums ziņu par savu lēmumu šai lietā."

6.nodaļa

1 Tad ķēniņš Dārijs pavēlēja, un viņi meklēja Bābelē arhīva namā, kur rakstus uzglabāja.
2 Un Ekbatānā, pilī, kas ir Mēdijas apgabalā, atradās kāds rakstu tīstoklis, kurā bija ierakstīts tā:
3 "Ķēniņa Kīra pirmajā gadā ķēniņš Kīrs izdeva pavēli par Dieva namu Jeruzālemē: lai namu atjauno par vietu, kur nes kaujamos upurus kopā ar uguns upuriem. Lai uzceļ tā pamatus. Tā augstums lai ir sešdesmit olektis un platums arī sešdesmit olektis;
4 lai liek trīs kārtas četrskaldņu akmeņu un vienu kārtu koka baļķu; izdevumi sedzami no ķēniņa līdzekļiem.
5 Un arī Dieva nama zelta un sudraba piederumus un traukus, ko Nebukadnēcars bija paņēmis no Jeruzālemes Tempļa un aizvedis uz Bābeli, lai sūta atpakaļ un novieto Jeruzālemes Templī, katru savā vietā; tev tos būs nogādāt Dieva namā.
6 Tad nu, Tatnaj, Aiz-Eifratas pārvaldniek, Šetar-Bosnaj un jūsu biedri pavaldoņi, kas jūs dzīvojat Aiz-Eifratas novadā, turieties tālu no turienes!
7 Atļaujiet šī Dieva nama celšanas darbiem ritēt netraucēti, lai Jūdas pārvaldnieks un jūdu vecaji uzceļ šo Dieva namu no jauna tā vecajā vietā.
8 Arī par izmaksām, kas jums jāpiešķir jūdu vecajiem Dieva nama celšanas darbiem, noteicu, ka darbu izdevumi šiem vīriem pilnā apjomā un bez kavēšanās ir sedzami no ķēniņa nodevu ienākumiem Aiz-Eifratas novadā.
9 Un kas vēl citādi ir vajadzīgs: jauni vērši, auni, jēri dedzināmam upurim debesu Dievam, kvieši, sāls, vīns vai eļļa, lai to dod priesteriem Jeruzālemē katru dienu bez kāda atrāvuma, kā viņi to prasa,
10 lai viņi varētu nest patīkamas smaržas upurus debesu Dievam un lūgt par ķēniņa un viņa dēlu dzīvību.
11 Manis izdota ir arī pavēle, ka ikkatram, kas kaut kā sagrozītu šo rīkojumu, no viņa paša mājas ir jāizlauž stabs un viņš pie tā jāpakar, bet viņa māja jāpadara par gruvešu kaudzi.
12 Un Dievs, kas Savam Vārdam tur joprojām liek dzīvot, lai nogāž katru ķēniņu un tautu, kas savu roku izstiepj, lai sagrozītu šo rīkojumu, lai izpostītu šo Dieva namu Jeruzālemē! Es, Dārijs, esmu izdevis šo pavēli; uz mata to tā lai izpilda!"
13 Tad Tatnajs, Aiz-Eifratas pārvaldnieks, un Šetar-Bosnajs un viņu biedri rīkojās uz mata tā, kā ķēniņš Dārijs bija pavēlējis.
14 Un jūdu vecaji cēla, un viņiem veicās, pēc praviešu Hagaja un Zaharjas, Ido dēla, pasludinājuma; tā viņi cēla un pabeidza, pēc Israēla Dieva pavēles un pēc persiešu ķēniņu - Kīra, Dārija un Artakserksa pavēles;
15 un šis nams bija galā līdz ādāra mēneša trešajai dienai, proti, ķēniņa Dārija sestajā valdīšanas gadā.
16 Un Israēla bērni, priesteri un levīti, un pārējie trimdinieki svinēja priecīgi šā Dieva nama iesvēti.
17 Viņi ziedoja šī Dieva nama iesvētei simts vēršus, divi simti aunu, četri simti jēru un divpadsmit āžus kā grēku upuri visa Israēla labā pēc Israēla cilšu skaita.
18 Un viņi iecēla priesterus viņu kārtās pēc viņu iedalījumiem un levītus pēc viņu sakārtojumiem, lai tie kalpotu Dievam Jeruzālemē, kā tas ir rakstīts Mozus grāmatā.
19 Un trimdinieki svinēja Pashā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitajā dienā,
20 jo priesteri un levīti bija šķīstījušies kā viens vīrs; visi viņi bija šķīsti. Un viņi kāva Pashā jēru visu trimdinieku labā, savu priesteru brāļu labā un paši sevis labā.
21 Un Israēla bērni, kas bija pārnākuši no trimdas, to ēda, un to ēda arī visi, kas bija atteikušies no tās zemes ļaužu nešķīstības, lai meklētu un godinātu To Kungu, Israēla Dievu.
22 Tad viņi priekā svinēja Neraudzētās maizes svētkus septiņas dienas, jo Tas Kungs bija viņus iepriecinājis un piegriezis Asīrijas ķēniņa sirdi viņiem, lai spēcīgi stiprinātu viņu rokas Israēla Dieva nama darbam.

7.nodaļa

1 Un pēc šiem notikumiem Persijas ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā Ezra, Serajas dēls, kas bija Asarjas dēls, tas Hilkijas dēls,
2 tas Šaluma dēls, tas Cadoka dēls, tas Ahituba dēls,
3 tas Amarjas dēls, tas Asarjas dēls, tas Merajota dēls,
4 tas Zerahjas dēls, tas Usija dēls, tas Bukija dēls,
5 tas Abišuas dēls, tas Pinehasa dēls, tas Ēleāzara dēls, tas augstā priestera Ārona dēls, -
6 šis Ezra devās prom no Bābeles. Viņš bija izglītots rakstu mācītājs, mācīts Mozus bauslībā, ko Tas Kungs, Israēla Dievs, bija devis, un, tā kā Tā Kunga, viņa Dieva, roka bija pār viņu, tad ķēniņš deva viņam visu, ko viņš lūdza.
7 Tā ķēniņa Artakserksa septītajā gadā uz Jeruzālemi kopā ar viņu devās arī kādi no Israēla bērniem un kādi no priesteriem un levītiem, dziedātāji un vārtu sargi un Tempļa kalpotāji.
8 Un viņš nonāca Jeruzālemē piektajā mēnesī ķēniņa septītajā valdīšanas gadā.
9 Tieši pirmā mēneša pirmajā dienā viņš bija nolicis aizceļošanu no Bābeles, un piektā mēneša pirmajā dienā viņš nonāca Jeruzālemē, jo pār viņu valdīja Dieva labā un žēlīgā roka.
10 Ezra bija nodevis savu sirdi, lai meklētu Tā Kunga bauslību, lai izpildītu un lai mācītu Israēlā to, kas ir likums un tiesa.
11 Un šis ir vēstules noraksts, ko ķēniņš Artakserkss deva priesterim Ezram, rakstu mācītājam, kas bija izglītots Tā Kunga bauslības lietās un tās likumos Israēla labā:
12 "Artakserkss, ķēniņu ķēniņš, priesterim Ezram, rakstu mācītājam, kas ir debesu Dieva bauslības pazinējs. Un tagad -
13 manis izdota ir pavēle, ka katrs no Israēla tautas, viņu priesteriem vai levītiem manā valstī, kas labprātīgi grib iet uz Jeruzālemi, lai iet tev līdzi,
14 jo tu esi ķēniņa un viņa septiņu padomnieku sūtīts, lai pārbaudītu Jūdas zemi un Jeruzālemi pēc tava Dieva bauslības, kas ir tavā rokā,
15 un arī lai aizvestu sudrabu un zeltu, ko ķēniņš un viņa padomnieki labprātīgi ir ziedojuši Israēla Dievam, kura mājoklis ir Jeruzālemē,
16 tāpat arī visu sudrabu un zeltu, ko tu atradīsi visā Bābeles zemē līdz ar tautas un priesteru labprātīgām dāvanām, kas labprātīgi veltītas viņu Dieva namam Jeruzālemē.
17 Par šo naudu tev visā centībā jāpērk vērši, auni un jēri, un viņu ēdamie upuri, un viņu dzeramie upuri, un tas viss tev jāziedo uz jūsu Dieva nama altāra Jeruzālemē.
18 Un to, kas tev un taviem brāļiem šķiet labs, lai darītu ar pārējo sudrabu un zeltu, - to dariet pēc jūsu Dieva gribas.
19 Un trauki, kas tev nodoti kalpošanai tava Dieva namā, tev jānogādā Dieva priekšā Jeruzālemē.
20 Un visu pārējo, kas vien vajadzīgs tava Dieva namam, visādus izdevumus, kas tev gadīsies, - tos tu liec segt no ķēniņa mantu krātuves.
21 Un manis, ķēniņa Artakserksa, izdota ir pavēle visiem Aiz-Eifratas novada mantziņiem: visu, ko vien priesteris Ezra, rakstu mācītājs, izglītots debesu Dieva bauslībā, prasa no jums, to jums tūlīt būs nodot -
22 līdz pat simts talentiem sudraba un līdz simts korām kviešu, un līdz simts batiem vīna, un līdz simts batiem eļļas, un sāli neierobežotā daudzumā.
23 Un viss, kas no debesu Dieva pavēlēts, ir rūpīgi jāpiešķir debesu Dieva namam, lai Dieva dusmības tiesa neskar ķēniņa un viņa dēlu valsti.
24 Un jums lai ir zināms, ka nevienam nav tiesības uzlikt nodevas, nodokļus vai muitu nevienam no priesteriem, levītiem, dziedātājiem, durvju sargiem, Tempļa kalpotājiem vai citiem šī Dieva nama kalpiem.
25 Un tu, Ezra, pēc sava Dieva gudrības, kas tavā rokā, iecel soģus un tiesnešus, lai viņi spriestu tiesu visiem ļaudīm Aiz-Eifratas novadā, proti, visiem tiem, kas zina tava Dieva likumus; un tos, kas nezina, tos jums būs apmācīt.
26 Un katru, kas nepilda tava Dieva likumu un ķēniņa likumu, lai stingri soda vai nu ar nāvi, vai izraidīšanu, vai mantas atņemšanu, vai cietumu."
27 "Slavēts lai ir Tas Kungs, mūsu tēvu Dievs, kas ir licis ķēniņa sirdī tādu lietu kā šo, lai izdaiļotu Tā Kunga namu Jeruzālemē,
28 un kas vērsa uz mani ķēniņa un viņa padomnieku, un visu ķēniņa vareno labvēlību. Un es nostiprinājos, jo Tā Kunga, mana Dieva, roka bija pār mani; un es sapulcināju ap sevi Israēla vecajus, lai viņi ietu kopā ar mani."

8.nodaļa

1 Un šie ir viņu tēvu namu galvenie, kas, sakārtoti pēc viņu cilšu piederības, devās kopā ar mani prom no Bābeles ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā:
2 no Pinehasa dēliem Geršoms; no Ītamāra dēliem Daniēls; no Dāvida dēliem Hatušs,
3 no Šehanjas dēliem; no Paroša dēliem Zaharja, un ar viņu kopā bija ierakstīti simts piecdesmit vīri;
4 no Pahat-Moāba dēliem Ēljoenajs, Zerahjas dēls, un ar viņu divi simti vīri;
5 no Zatus dēliem Šehanja, Jahaziēla dēls, un ar viņu trīs simti vīri;
6 no Adina dēliem Ebeds, Jonatāna dēls, un ar viņu septiņdesmit vīri;
7 no Ēlāma dēliem Jesaja, Ataljas dēls, un ar viņu septiņdesmit vīri;
8 no Šefatjas dēliem Zebadja, Mihaēla dēls, un ar viņu astoņdesmit vīri;
9 no Joāba dēliem Obadja, Jehiēla dēls, un ar viņu divi simti astoņpadsmit vīri;
10 no Banija dēliem Šelomits, Josifjas dēls, un ar viņu simts sešdesmit vīri;
11 no Bebaja dēliem Zaharja, Bebaja dēls, un ar viņu divdesmit astoņi vīri;
12 no Azgada dēliem Johanāns, Hakatana dēls, un ar viņu simts desmit vīri;
13 no Adonikāma dēliem tie, kas nāca vēlāk; šie ir viņu vārdi: Ēlīfelets, Jehiēls un Šemaja un ar viņiem sešdesmit vīri;
14 no Bigvaja dēliem Utajs un Zabuds, un ar viņiem septiņdesmit vīri.
15 Un es sapulcināju viņus pie upes, kas tek uz Ahavu, un mēs tur apmetāmies trīs dienas nometnē. Kad es pārlūkoju ļaudis un priesterus, es neatradu tur nevienu no Levija dēliem.
16 Tad es sūtīju pēc Ēliēzera, Ariēla, Šemajas, Ēlnātāna, Jariba, Ēlnātāna, Nātāna, Zaharjas un Mešullāma, kas visi bija vadoņi, kā arī pēc Jojariba un Ēlnātāna, kas abi bija sapratīgi vīri,
17 un es pavēlēju viņiem doties pie Ido, kas bija Kasifjas novietnes priekšnieks, un es liku noteiktus vārdus viņu mutē, ko lai viņi runā uz Ido un viņa brāļiem, Tempļa kalpotājiem Kasifjas apvidū, proti, lai sūta mums kalpus mūsu Dieva namam.
18 Un viņi atveda mums, tādēļ ka Dieva žēlīgā roka bija pār mums, kādu sapratīgu vīru no Mahlija, Levija dēla, Israēla dēla, dēliem, proti, Šerebju un viņa dēlus, un viņa brāļus, kopā astoņpadsmit;
19 tālāk Hašabju un ar viņu Jesaju no Merārija dēliem, viņu brāļus un viņu dēlus, kopā divdesmit;
20 un divi simti divdesmit Tempļa kalpotājus, ko Dāvids un viņa lielkungi bija piešķīruši levītiem par apkalpotājiem. Viņi visi ir atzīmēti pēc vārdiem.
21 Un es izsludināju tur gavēni pie Ahavas upes, lai zemotos mūsu Dieva priekšā un izlūgtos no Viņa līdzenu ceļu sev pašiem, mūsu mazajiem bērniem un visai mūsu mantai,
22 bet es kaunējos prasīt no ķēniņa karaspēku un jātniekus, kas lai aizsargātu mūs ceļā no ienaidnieka, jo mēs bijām sacījuši ķēniņam tā: "Mūsu Dieva roka valda par glābiņu pār visiem, kas meklē Viņu, bet Viņa vara un dusmas ir pret visiem, kas Viņu atmet."
23 Tā mēs gavējām un lūdzām no mūsu Dieva palīdzību šai lietā, un Viņš ļāvās pielūgties.
24 Tad es izraudzīju divpadsmit no priesteru galveniem: Šerebju, Hašabju un ar viņiem desmit no viņu brāļiem,
25 un izsvēru viņiem sudrabu un zeltu, un traukus, kas bija ziedojums mūsu Dieva namam, ko ķēniņš un viņa padomnieki, un viņa lielkungi un viss Israēls, kas tur atradās, bija ziedojuši.
26 Un es iesvēru viņu rokās seši simti piecdesmit sudraba talentus un sudraba traukus simts talentu vērtībā un simts zelta talentu,
27 divdesmit zelta kausus tūkstoš dareiku vērtībā un divus traukus no tīra spoža vara, krāšņu kā zelts.
28 Un es sacīju viņiem: "Jūs esat svēti Tam Kungam, un šie trauki ir svētums, un šis sudrabs un zelts ir labprātīga dāvana Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam.
29 Esiet modrīgi un sargājiet to, līdz jūs nosvērsit to priesteru galveno un levītu un Israēla tēvu namu galveno priekšā Jeruzālemē, Dieva nama telpās."
30 Tā priesteri un levīti pārņēma savā zināšanā nosvērto sudrabu un zeltu un traukus, lai aizvestu uz Jeruzālemi, uz mūsu Dieva namu.
31 Tad mēs devāmies prom no Ahavas upes pirmā mēneša divpadsmitajā dienā, lai ietu uz Jeruzālemi; mūsu Dieva roka bija pār mums, un Viņš mūs izglāba no ienaidnieka rokas un no tā, kas uzglūn ceļa malā.
32 Mēs nonācām Jeruzālemē un palikām tur trīs dienas.
33 Ceturtajā dienā mēs iesvērām sudrabu un zeltu, un traukus mūsu Dieva namā priestera Meremota, Ūrijas dēla, rokā, un pie viņa bija Ēleāzars, Pinehasa dēls, un ar viņiem bija levīti Jozabāds, Ješuas dēls, un Noadja, Binnuja dēls, -
34 mēs pierakstījām visu pēc skaita un svara un arī visu kopējo svaru.
35 Tad no trimdas pārnākušie trimdinieki nesa dedzināmos upurus Israēla Dievam: divpadsmit vēršus par visu Israēlu, deviņdesmit sešus aunus, septiņdesmit septiņus jērus un divpadsmit āžus kā grēku salīdzināšanas upuri; tas viss bija dedzināmais upuris Tam Kungam.
36 Un viņi arī nodeva ķēniņa rīkojumus ķēniņa vietvalžiem un Aiz-Eifratas pārvaldniekiem; pēc tam tie atbalstīja tautu un Dieva namu.

9.nodaļa

1 Kad tas bija galā, vadoņi nāca pie manis, sacīdami: "Israēla tauta, pat priesteri un levīti, nav nošķīrusies no tās zemes tautām ar viņu elku dievībām - no kānaāniešiem, hetiešiem, ferisiešiem, jebusiešiem, amoniešiem, moābiešiem, ēģiptiešiem un amoriešiem,
2 jo viņi ir ņēmuši kādas no viņu meitām sev un saviem dēliem par sievām, tā ka svētā sēkla ir sajaukusies ar tās zemes tautām. Un šai neuzticībā vadoņi un priekšnieki ir bijuši pārkāpumā pirmie."
3 Kad es šo lietu dzirdēju, es saplēsu savas drēbes un savu apmetni un plūcu matus no savas galvas un bārdas, un sēdēju iztrūcies.
4 Tad pie manis sapulcējās visi, kas izvesto neuzticības dēļ trīcēja Israēla Dieva draudu vārdu priekšā, kamēr es tur iztrūcies sēdēju līdz vakara ēdamam upurim.
5 Un ap vakara upuri es cēlos no savas pašpazemošanās savās saplēstajās drēbēs un savā saplēstajā apmetnī, un es kritu uz saviem ceļiem, un es izplētu savas rokas pret To Kungu, manu Dievu,
6 sacīdams: "Mans Dievs, es kaunos un bīstos pacelt savu vaigu uz Tevi, mans Dievs, jo mūsu noziegumi ir auguši pāri mūsu galvām un mūsu vaina sniedzas līdz debesīm.
7 No mūsu tēvu dienām līdz pat šai dienai mēs apzināmies dziļi savu vainu Tavā priekšā par mūsu noziegumiem, un mēs paši, mūsu ķēniņi, mūsu priesteri, visi esam nodoti svešu zemju ķēniņu rokās, svešu zemju zobenam, gūstam, aplaupīšanai un mūsu apkaunošanai, kā tas ir šodien.
8 Tagad uz īsu brīdi mums ir piešķirta žēlastība no Tā Kunga, mūsu Dieva, lai saglabātu mums atlikumu - tos, kas izglābušies, un lai dotu mums iespēju iedzīt kādu mītnes mietu savā svētajā vietā, lai mūsu Dievs mūsu acis darītu gaiši redzīgas un lai ļautu mums drusku attapties mūsu verdzībā.
9 Un, kaut arī mēs esam vergi, tomēr mūsu Dievs mūs nav atstājis mūsu verdzībā, bet ir vērsis uz mums Persijas ķēniņu labvēlību, lai viņi ļautu mums drusku atdzīvoties, lai celtu mūsu Dieva namu un lai izlabotu tā drupas, lai dotu mums kādu mūri aizsardzībai Jūdas zemē un Jeruzālemē.
10 Un tagad, mūsu Dievs, ko lai mēs sakām pēc tā? Mēs esam atmetuši Tavas pavēles,
11 kuras pildīt Tu caur Saviem kalpiem, praviešiem, esi uzlicis mums par pienākumu, sacīdams: zeme, kur jūs ienāksit, lai to iemantotu, ir tās iedzīvotāju dēļ aptraipīta un viņu elku kalpības negantību dēļ padarīta nešķīsta caurcaurēm no viena gala līdz otram.
12 Un tādēļ nedodiet savas meitas viņu dēliem, nedz ņemiet viņu meitas saviem dēliem par sievām un nekad nerūpējieties par viņu mieru un viņu labklājību, lai jūs būtu stipri un ēstu zemes labumus un atstātu to par mantojumu saviem dēliem uz mūžu mūžiem.
13 Un pēc visa tā, kas ir nācis pār mums par mūsu ļaunajiem darbiem un par mūsu lielo vainu, - kaut Tu, mūsu Dievs, esi mūs saudzējis vairāk, kā mūsu noziegumi ir pelnījuši, un esi devis mums šo ļaužu atlikumu, -
14 vai lai mēs atkal pārkāpjam Tavas pavēles un saprecamies ar ļaudīm, kas dara šīs negantības? Vai tad Tev nebūs jādusmojas uz mums līdz galīgai mūsu izdeldēšanai, tā ka nebūs nedz atlikuma, nedz kāda, kas būtu varējis glābties?
15 Ak, Kungs, Israēla Dievs, Tu esi taisnīgs, jo mēs vienīgie kā izglābtie esam pāri palikuši, kā tas ir pašlaik. Lūk, mēs esam Tavā priekšā savas vainas apziņā, jo neviens nevar pastāvēt Tavā priekšā šādas lietas dēļ."

10.nodaļa

1 Un, kamēr Ezra tā lūdzās un izsūdzēja grēkus, raudādams un krizdams pie zemes Dieva nama priekšā, ap viņu sapulcējās ļoti liels pulks no Israēla, vīri, sievas un bērni, jo tauta raudāja ļoti rūgti.
2 Un Šehanja, Jehiēla dēls no Ēlāma dēliem, sāka runāt un sacīja Ezram: "Mēs esam bijuši neuzticīgi un grēkojuši pret mūsu Dievu un esam veduši mājās svešas sievas no tās zemes tautām, bet vēl taču ir cerība Israēlam.
3 Mums visiem tagad tikai jāapsolās mūsu Dievam, ka mēs visas šīs sievas un tos, ko viņas dzemdējušas, izraidīsim pēc mūsu Kunga padoma un to padoma, kas sajūt bailes mūsu Dieva pavēļu priekšā, un to lai darām saskaņā ar likumu.
4 Celies, jo uz tevis guļ šī lieta, mēs būsim ar tevi; esi stiprs un rīkojies!"
5 Tad Ezra cēlās un lika zvērēt galveniem priesteriem, levītiem un visam Israēlam rīkoties pēc šī vārda. Un viņi zvērēja.
6 Un Ezra cēlās no Dieva nama priekšas un gāja uz Johanana, Ēljašiba dēla, mītni; un aizgājis tur naktī, viņš neēda maizi un nedzēra ūdeni, jo viņš sēroja par trimdinieku pārkāpumiem.
7 Tad viņi izziņoja ar uzsaukumu pa visu Jūdas zemi un Jeruzālemi, ka visiem trimdiniekiem jāsapulcējas Jeruzālemē.
8 Un katrs, kas neieradīšoties triju dienu laikā pēc priekšnieku un vecaju lēmuma, zaudēšot visu savu mantu, un viņu pašu izslēgšot no trimdinieku draudzes.
9 Tad visi Jūdas un Benjamīna vīri sapulcējās Jeruzālemē triju dienu laikā; tas bija devītais mēnesis un divdesmitā mēneša diena. Un visi ļaudis sēdēja Dieva nama laukumā, drebēdami šīs lietas un stiprā lietus dēļ.
10 Un priesteris Ezra piecēlās un sacīja viņiem: "Jūs esat lauzuši uzticību un apprecējuši svešas sievas, lai palielinātu Israēla vainu.
11 Un tagad izsūdziet grēkus Tam Kungam, jūsu tēvu Dievam, un dariet Viņa gribu, norobežojieties no tās zemes tautām un šķirieties no svešajām sievām."
12 Tad visa sapulce atbildēja un sacīja skaļā balsī: "Tā tas ir; mums ir jārīkojas pēc tava vārda.
13 Bet ļaužu ir sanācis daudz, un ir lietus laiks, tā ka nevar ārā stāvēt. Un tas nav arī darbs vienai dienai vai divām, jo mēs esam daudz noziegušies šai lietā.
14 Lai tad nu mūsu priekšnieki aizstāj visu sapulci, un visi, kas mūsu pilsētās ir apprecējuši svešas sievas, lai nāk noteiktos laikos - un kopā ar viņiem ikvienas pilsētas vecaji un tās tiesneši, kamēr mēs novērsīsim no sevis mūsu Dieva dusmu svelmi par šo lietu."
15 Tikai Jonatāns, Asahēla dēls, un Jahzeja, Tikvas dēls, bija pret to, un levīti Mešullāms un Šabetajs atbalstīja viņus.
16 Bet pārējie trimdinieki piekrita priekšlikumam. Un viņi izraudzīja priesteri Ezru un kādus vīrus, tēvu namu galvenos pēc viņu tēvu namiem, visus pēc viņu vārdiem pierakstītus; un tie sanāca desmitā mēneša pirmajā dienā, lai šo lietu izmeklētu,
17 un līdz pirmā mēneša pirmajai dienai viņi bija galā ar visiem vīriem, kas bija apprecējuši svešas sievas.
18 Un starp priesteru dēliem, kas bija apprecējuši svešas sievas, atradās: no Ješuas, Jocadaka dēla, dēliem un viņa brāļiem: Maāseja, Ēliēzers, Jaribs un Gedalja.
19 Un viņi deva savu roku, ka viņi atlaidīs savas sievas, un samaksāja ar aunu no sīklopiem par savu vainu.
20 No Immera dēliem: Hananijs un Zebadja;
21 no Harima dēliem: Maāseja, Elija, Šemaja, Jehiēls un Usija;
22 no Pašhura dēliem: Ēljoenajs, Maāseja, Ismaēls, Netaneēls, Jozabads un Ēlaza;
23 no levītiem: Jozabāds, Šimejs, Kelaja, tas ir, Kelita, Petahja, Jūda un Ēliēzers;
24 no dziedātājiem: Ēljašibs; no vārtu sargiem: Šalums, Telems un Ūrijs;
25 no pārējā Israēla: no Paroša dēliem: Ramja, Jisija, Malkija, Mijamīns, Ēleāzars, Malkija un Benaja;
26 no Ēlāma dēliem: Matanja, Zaharja, Jehiēls, Abdijs, Jeremots, Ēlija;
27 no Zatus dēliem: Ēljoenajs, Ēljašibs, Matanja, Jeremots, Zabads un Azīza;
28 no Bebaja dēliem: Johanans, Hananja, Zabajs un Atlajs;
29 no Banija dēliem: Mešullāms, Malluhs, Adaja, Jašubs, Šeals un Jeremots;
30 no Pahat-Moāba dēliem: Adna, Kelals, Benaja, Maāseja, Matanja, Becaleēls, Binnujs un Manase;
31 no Harima dēliem: Ēliēzers, Jisija, Malkija, Šomaja, Šimeons,
32 Benjamīns, Malluhs, Šemarja;
33 no Hašuma dēliem: Matenajs, Matata, Zabads, Ēlīfelets, Jeremajs, Manase, Šimejs;
34 no Banija dēliem: Maādajs, Amrāms un Uēls,
35 Benaja, Bedja, Keluhijs,
36 Vanja, Meremots, Ēljašibs,
37 Matanja, Matenajs un Jaāsajs,
38 Banijs, Binnujs, Šimejs,
39 Šelemija, Nātāns, Adaja,
40 Mahnadbajs, Šašajs, Šarajs,
41 Azareēls, Šelemja, Šemarja,
42 Šalums, Amarja un Jāzeps;
43 no Nebo dēliem: Jehiēls, Matitja, Zabads, Zebīna, Jadajs, Joēls un Benaja.
44 Visi šie bija apprecējuši svešas sievas, un starp viņām bija kādas, kas bija dzemdējušas bērnus. Un viņi aizsūtīja prom savas sievas un bērnus. 

Saites.
Vecā derība.