Esteres grāmata
Vecās derības grāmata, viens no pirmajiem "feministiskas ievirzes" sacerējumiem, kurā darbību virza enerģiska un spēcīga sieviete.
Par grāmatu.
Saturs. Septuagintā atrodami kādi apokrifu fragmenti, kas dikti labi iederas Esteres grāmatā, taču atrodami tikai grieķu valoā. Žīdu grāmatas oriģināltekstā tādu nav.
Autors. Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Lielās sinagogas vīri uzrakstījuši Ecekiēla, 12 mazo praviešu, Daniēla un Ēsteres grāmatas."
Sarakstīšanas laiks. Jozefs Flāvijs savā "Jūdu vēsturē" ( XI,6 ) attiecina šai grāmatā aprakstīto notikumus uz laika posmu, kad Persijas tronī bija Ezras un Nehemijas laikā vadošā ķēniņa pēctecis. Flāvijs šo ķēniņu sauca par Artakserksu, bet būs domājis ar to Artakserksu II ( 404.-359.g.pmē. ). Ja tas ir tā, tad Esteres grāmata ir pēdējā VD grāmata, kas uzrakstīta Artkserksa II valdīšanas laika beigās.
Parasti gan uzskata, ka grāmatas aprakstītie notikumi risinājušies Kserksa I laikā 486.-465.g.pmē.
Statuss. Jūdu kanons. Par tās dievišķo inspirāciju kanonizācijas sakarā izvērtās disputi Jamnas sinedrijā. Šaubas pastāvēja tādēļ, ka tās žīdu tekstā vispār nebija pieminēts Dievs. Tomēr galu galā tika nolemts, ka tajā aprakstītajos notikumo dievišķā vadība ir skaidri saskatāma.
Apokrifiskais teksts. Ēsteres grāmatas dažus tekstus uzskata par apokrifiskiem, jo to nav senžīdu oriģinālā, bet parādās tikai Septuagintā un Vulgātā.
-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------
1.nodaļa
1 Un notika Ahasvera laikā, kad viņš bija ķēniņš no Indijas līdz Etiopijai pār simts divdesmit septiņām zemēm,
2 ka tajās dienās, kad ķēniņš Ahasvers sēdēja savas valsts tronī, kas bija Sūsas pilī,
3 viņš sarīkoja savas valdīšanas trešajā gadā dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem, Persijas un Mēdijas karaspēka vadoņiem, dižciltīgajiem un zemju pārvaldniekiem.
4 Kad viņš bija ļāvis skatīt savas bagātības ķēnišķīgo godību un savas varenības spožumu un greznību daudzas - pavisam simts astoņdesmit - dienas 5 un kad šīs dienas izbeidzās, tad ķēniņš sarīkoja dzīres septiņas dienas ķēniņa pils dārza pagalmā visiem ļaudīm, kas atradās Sūsas pilī, no lielākā līdz mazākam.
6 Balti un purpurzili kokvilnas aizkari bija tur piestiprināti ar sudraba gredzeniem pie marmora stabiem ar vissmalkākām baltām un purpursārti krāsotām resnām kokvilnas auklām; zelta un sudraba caurausti mīksti sēdekļi stāvēja uz grīdas, kas bija no zaļa un balta marmora, kā arī no pērļakmens un melnā marmora.
7 Dzērienus pasniedza zelta traukos, kas bija dažādi savā veidojumā, un ķēnišķīgais vīns plūda bagātīgā daudzumā, liecinādams par valdnieka īsti ķēnišķīgo devību.
8 Saskaņā ar priekšrakstu dzert nevienu nespieda, jo ķēniņš saviem galma darbiniekiem bija devis norādījumu atļaut katram rīkoties pēc savas patikas.
9 Arī ķēniņiene Vašti sarīkoja ķēniņa Ahasvera pils iekšējās telpās īpašas dzīres sievietēm.
10 Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds vīna ierosā bija jautri pacilāta, viņš pavēlēja Mehumanam, Bizetam, Harbonam, Bigtam, kā arī Abagtam, Šetaram un Karkasam, septiņiem galminiekiem, kas apkalpoja pašu ķēniņu,
11 atvest ķēniņieni Vašti ar ķēniņienes kroni galvā ķēniņa priekšā, lai parādītu ļaudīm un dižciltīgajiem viņas daiļumu, jo viņa pēc izskata bija skaista.
12 Bet ķēniņiene Vašti atteicās ierasties pēc ķēniņa pavēles, kas viņai bija septiņu galminieku paziņota. Tad ķēniņš ļoti noskaitās, un viņā kvēloja jo spēcīgas dusmas.
13 Un ķēniņš jautāja gudrajiem, kas bija laiku zinātāji, - jo visas ķēniņa lietas tika celtas priekšā likumu un tiesību zinātājiem -,
14 un ķēniņam vistuvākie bija Karšna, Šetars, Admata, Taršišs, Meress, Marsna, Memuhans - septiņi Persijas un Mēdijas lielkungi, kuriem katrā laikā bija atļauta pieeja pie ķēniņa un kuri ieņēma valstī pirmo vietu:
15 "Kā pēc likuma būtu jārīkojas ar ķēniņieni Vašti, jo viņa nav paklausījusi ķēniņa Ahasvera pavēlei, ko ķēniņš bija viņai caur galminiekiem darījis zināmu?"
16 Tad Memuhans sacīja ķēniņa un lielkungu priekšā: "Ne tikai pret ķēniņu vien ķēniņiene Vašti ir noziegusies, bet arī pret visiem lielkungiem un pret visiem ļaudīm, kas mīt visās ķēniņa Ahasvera zemēs.
17 Ziņa par ķēniņienes izturēšanos taču izplatīsies starp visām sievām, tā ka viņas nicinās savus vīrus, jo viņas droši sacīs: ķēniņš Ahasvers pavēlēja atvest ķēniņieni sava vaiga priekšā, bet viņa nenāca.
18 Un šodien pat Persijas un Mēdijas kundzes, kas būs dzirdējušas par ķēniņienes izturēšanos, stāstīs par to saviem vīriem, visiem ķēniņa lielkungiem, un nicināšanas un dusmu būs gana.
19 Ja tas ķēniņam šķiet labi, lai iznāk paša ķēniņa pavēle un lai tā top ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos, tā ka to nevar atsaukt, proti, ka Vašti vairs nebūs ierasties pie ķēniņa Ahasvera. Un ķēniņš lai piešķir viņas ķēniņienes godu kādai citai, kas ir labāka par viņu.
20 Un, kad dzirdēs par ķēniņa pavēli, ko viņš ir izdevis visā savā valstī, lai cik plaša tā arī būtu, tad visas sievas dos godu saviem vīriem, augstiem un zemiem."
21 Un ķēniņam un viņa padomniekiem patika šis padoms, un ķēniņš rīkojās pēc Memuhana padoma.
22 Viņš sūtīja rīkojumus uz visām ķēniņa zemēm, katrai zemei savā rakstā un katrai tautai savā valodā, lai ikviens vīrs ir kungs savā mājā un rīkojas pēc savas tautas un pēc paša ieskatiem.
2.nodaļa
1 Pēc šiem notikumiem, kad ķēniņa Ahasvera dusmas bija rimušās, viņš atcerējās Vašti un to, ko viņa bija darījusi un kas bija lemts pret viņu.
2 Tad galminieki, kas viņu apkalpoja, sacīja: "Ir jāsameklē ķēniņam jaunas meitenes, it īpaši daiļa izskata jaunavas,
3 un lai ķēniņš ieceļ ierēdņus visās savas valsts zemēs, lai tie savestu daiļa izskata meitenes, jaunavas, Sūsas pilī, sievu namā, ķēniņa galminieka Hegaja uzraudzībā, kas sargā sievas, un lai dod viņām skaistuma kopšanai nepieciešamās ziedes,
4 un meitene, kas ķēniņam vislabāk patiks, lai top par ķēniņieni Vašti vietā." Tas ķēniņam patika, un viņš tā darīja.
5 Sūsas pilī bija kāds vīrs, jūds, un viņa vārds bija Mordohajs, Jāīra dēls, tas Šimija dēls un tas Kīša dēls, kāds benjamīnietis,
6 kas bija aizvests no Jeruzālemes līdz ar izvestajiem, kurus izveda kopā ar Jūdas ķēniņu Jehonju Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars.
7 Un viņš bija uzaudzinājis Hadasu, tas ir, Esteri, sava tēvoča meitu, jo viņai nebija nedz tēva, nedz mātes; meitene bija daiļa auguma un skaista izskata, un, kad viņas tēvs un māte bija miruši, Mordohajs viņu pieņēma sev par meitu.
8 Kad ļaudis dabūja zināt ķēniņa pavēli un viņa lēmumu un kad daudzas meitenes tika savestas Sūsas pilī Hegaja uzraudzībā, tad arī Esteri aizveda uz ķēniņa pili Hegaja zināšanā; viņš pārzināja sievas.
9 Jaunā meitene patika viņam, ieguva viņa labvēlību, un viņš pasteidzās piešķirt viņai visiedarbīgākos skaistuma kopšanas līdzekļus un piemērotu uzturu, nodeva viņas rīcībā septiņas pašas labākās no visām ķēniņa pils kalponēm un novietoja viņu ar kalponēm sievu nama skaistākajā daļā.
10 Bet Estere neko nestāstīja par savu jūdisko izcelsmi un savām ģimenes lietām, jo Mordohajs bija noliedzis viņai to izpaust.
11 Un katru dienu Mordohajs staigāja gar sētu sievu nama priekšā, lai uzzinātu par Esteres labklājību un par visu, kas ar viņu notiek.
12 Kad ikvienai meitenei bija pienākusi kārta iet pie ķēniņa Ahasvera - pēc tam kad viņa divpadsmit mēnešus bija nodzīvojusi saskaņā ar noteikumiem par sievām, jo tik daudz laika prasīja viņu skaistuma pilnvērtīga izkopšana, proti, sešus mēnešus svaidīšana ar mirru eļļu un sešus mēnešus ar balzamiem, ziedēm un citiem skaistināšanas līdzekļiem, -
13 un kad meitene gāja pie ķēniņa, tad viņai deva visu, ko vien viņa vēlējās ņemt sev līdzi no sievu nama uz ķēniņa pili.
14 Vakarā viņa iegāja un no rīta atgriezās - bet uz otru sievu namu ķēniņa galminieka Šaašgaza uzraudzībā, kas sargāja blakussievas; viņa tad vairs nedrīkstēja pie ķēniņa iet, izņemot gadījumu, ja ķēniņš būtu atradis patikšanu pie viņas un viņa tad īpaši tiktu aicināta.
15 Kad pienāca Esteres, Abihaila, Mordohaja tēvoča meitas, ko Mordohajs bija sev par meitu pieņēmis, kārta iet pie ķēniņa, viņa neprasīja neko, izņemot to, ko viņai ieteica ķēniņa galminieks Hegajs, kas sargāja sievas; Estere bija atradusi labvēlību ikviena acīs, kas viņu redzēja.
16 Kad Estere tika ķēniņa Ahasvera viņa ķēnišķīgajā pilī viņa septītā valdīšanas gada desmitajā, tas ir, tebas mēnesī pieņemta,
17 tad ķēniņš iemīlēja Esteri vairāk par visām sievām, un viņa ieguva viņa laipnību un labvēlību vairāk par visām jaunavām, tā ka viņš lika ķēniņienes kroni viņai galvā un iecēla viņu par ķēniņieni Vašti vietā.
18 Un ķēniņš sarīkoja lielas dzīres visiem saviem lielkungiem un saviem kalpotājiem Esterei par godu, piešķīra zemēm nodevu atvieglinājumu un pavēlēja izsniegt ļaudīm papildu labības devu ar īsti ķēnišķīgu devību.
19 Un, kad jaunavas tika sapulcinātas otru reizi, Mordohajs sēdēja pie ķēniņa vārtiem.
20 Estere vēl joprojām nebija neko stāstījusi par savu jūdisko izcelsmi un saviem tuviniekiem, kā Mordohajs bija viņai pavēlējis, jo viņa darīja, kā Mordohajs teica, tāpat kā tad, kad viņa bija audzināšanā pie viņa.
21 Un tajās dienās, kad Mordohajs sēdēja pie ķēniņa vārtiem, divi ķēniņa galminieki, Bigtans un Terešs, no sliekšņa sargiem, iedegās pret ķēniņu tādās dusmās, ka mēģināja pacelt pret viņu roku.
22 Un šī lieta kļuva zināma Mordohajam, un viņš to izstāstīja ķēniņienei Esterei, un Estere stāstīja to ķēniņam Mordohaja vārdā.
23 Izmeklēja šo lietu ķēniņa pilnvarotie un atrada to atbilstošu patiesībai, un viņus abus pakāra pie koka. Un to ierakstīja dienu notikumu grāmatā ķēniņa zināšanai.
3.nodaļa
1 Pēc šiem notikumiem ķēniņš Ahasvers iecēla augstākā godā un visaugstākā amatā agagieti Hamanu, Hammedatas dēlu, un lika viņa sēdekli augstāk par visiem lielkungiem savā galmā.
2 Un visiem ķēniņa galma kalpotājiem bija jāliecas un jāzemojas Hamana priekšā, jo tā ķēniņš par viņu bija pavēlējis. Bet Mordohajs neliecās un arī nekrita viņa priekšā pie zemes.
3 Tad ķēniņa kalpotāji, kas bija pie vārtiem, jautāja Mordohajam: "Kāpēc tu pārkāp ķēniņa pavēli?"
4 Kad viņi jautāja tā viņam ik dienas un kad viņš tomēr neklausījās uz viņiem, viņi stāstīja to Hamanam, lai redzētu, vai Mordohaja pašattaisnojums tiks atzīts, jo viņš bija stāstījis tiem, ka viņš ir jūds.
5 Un, kad Hamans redzēja, ka Mordohajs tiešām neliecas un nezemojas viņa priekšā, viņš kļuva dziļu dusmu pilns.
6 Taču viņš turēja zem sava goda pacelt roku vienīgi pret Mordohaju, jo viņam bija paziņots, kādas tautas loceklis Mordohajs esot. Tādēļ viņam radās nodoms reizē ar Mordohaju iznīcināt visus jūdus, kas mita visā Ahasvera valstī.
7 Pirmajā mēnesī, kas ir nīsāna mēnesis, ķēniņa Ahasvera divpadsmitajā valdīšanas gadā, meta pūr, tas ir, meslus, Hamana priekšā no dienas dienā, un viņi meta tos no mēneša mēnesī līdz divpadsmitajam mēnesim, kas ir ādāra mēnesis.
8 Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: "Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā.
9 Ja ķēniņam tas šķiet labi, lai uzraksta, ka viņi jāiznīcina, un es iesvēršu desmit tūkstošus sudraba talentu ķēniņa ierēdņu rokās, lai tos nodotu ķēniņa mantu glabātavā."
10 Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu no savas rokas un deva to agagietim Hamanam, Hammedatas dēlam, jūdu ienaidniekam,
11 un ķēniņš sacīja Hamanam: "Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk."
12 Tad pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā valdība sasauca ķēniņa rakstvežus, un viss tika rakstīts, kā Hamans pavēlēja, ķēniņa zemes vietvalžiem un pārvaldniekiem, kas bija katrā zemē, un ikvienas tautas lielkungiem, katrai zemei tās rakstā un katrai tautai viņas valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmogu.
13 Vēstules izsūtīja ar skrējējiem uz visām ķēniņa zemēm, lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, no zēna līdz sirmgalvim, mazus bērnus un sievas, vienā dienā, proti, divpadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā, kas ir ādāra mēnesis, un arī lai nolaupītu viņu mantu.
14 Norakstu no tā, kas bija rakstīts, kā pavēli vajadzēja nodot katrā zemē, darot to zināmu visām tautām, lai tās būtu sagatavotas šai dienai.
15 Skrējēji naski devās prom ar ķēniņa pavēli. Šo pavēli izsludināja arī Sūsas pilī. Ķēniņš un Hamans atsēdās, lai dzertu, bet Sūsas pilsēta bija satraukuma pilna.
4.nodaļa
1 Kad Mordohajs uzzināja visu, kas bija darīts, viņš saplēsa savas drēbes, apģērba maisu un kaisīja pelnus uz savas galvas. Viņš izgāja pilsētas vidū un brēca skaļā un izmisuma pilnā balsī.
2 Viņš nonāca ķēniņa vārtu priekšā, bet tālāk viņš netika, jo neviens nedrīkstēja ieiet pa ķēniņa vārtiem, ietērpies maisā.
3 Un ikvienā zemē, kur nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, bija lielas bēdas jūdu starpā un gavēšana, un raudāšana, un vaimanāšana; daudziem par guļasvietu bija tikai izklāts maiss un pelni.
4 Kad Esteres kalpones un viņas galma ļaudis nāca un stāstīja viņai par visu to, ķēniņiene ļoti izbijās; viņa sūtīja drēbes, lai Mordohajs tās apģērbtu un novilktu no sevis maisu, bet viņš nepaklausīja.
5 Tad Estere sauca Hatahu, vienu no ķēniņa galminiekiem, ko viņš bija iecēlis, lai tas viņai kalpotu, un lika viņam iet pie Mordohaja, lai uzzinātu, kas par lietu un kāpēc tas viss notiek.
6 Un Hatahs izgāja pie Mordohaja uz pilsētas laukuma, kas bija ķēniņa vārtu priekšā,
7 un Mordohajs izstāstīja Hataham visu, kas bija noticis ar viņu, un arī par noteikto naudas summu, ko Hamans bija apsolījis iemaksāt ķēniņa mantu glabātavā par jūdiem, tas ir, par atļauju viņus iznīcināt.
8 Viņš deva viņam arī kādu norakstu no Sūsās rakstītā rīkojuma par jūdu iznīcināšanu, lai parādītu to Esterei un darītu viņai zināmu un lai liktu viņai iet pie ķēniņa lūgt viņa žēlastību un aizlūgt viņa priekšā par savu tautu.
9 Kad Hatahs atnāca un darīja zināmus Esterei Mordohaja vārdus,
10 tad Estere runāja ar Hatahu un sūtīja viņu atkal ar jaunu ziņu pie Mordohaja:
11 "Visi ķēniņa kalpi un ķēniņa zemju ļaudis zina, ka ikviens vīrs vai sieva, kas ienāk iekšējā pagalmā pie ķēniņa bez aicinājuma, ir pakļauts vienam un tam pašam likumam, proti, tapt nogalinātam, izņemot vienīgi to, kam ķēniņš izstiepj pretī savu zelta scepteri, lai to atstātu dzīvu. Bet es neesmu aicināta iet pie ķēniņa nu jau visas šīs trīsdesmit dienas."
12 Un Hatahs paziņoja Mordohajam Esteres vārdus.
13 Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: "Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi!
14 Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?"
15 Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordohajam tā:
16 "Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!"
17 Tad Mordohajs aizgāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.
5.nodaļa
1 Trešajā dienā Estere apģērba ķēniņienes tērpu un nostājās ķēniņa pils iekšējā pagalmā pretī ķēniņa pilij. Ķēniņš sēdēja savas valsts tronī ķēniņa pilī pretī pils ieejai.
2 Kad ķēniņš redzēja ķēniņieni Esteri stāvam pils pagalmā, viņa atrada labvēlību viņa acīs, un ķēniņš izstiepa zelta scepteri, kas bija viņa rokā, pretī Esterei, un Estere tuvojās un pieskārās sceptera smailei.
3 Un ķēniņš sacīja viņai: "Kas tev ir, ķēniņiene Estere, un kāda ir tava vēlēšanās? Kaut arī tu lūgtu pusi no valsts, lai tā top tev piešķirta!"
4 Un Estere sacīja: "Ja ķēniņam patīk, lai ķēniņš un Hamans nāk šodien uz dzīrēm, ko es viņam sarīkoju!"
5 Tad ķēniņš pavēlēja: "Pasauciet tūliņ Hamanu, lai mēs varam darīt to, ko Estere vēlas!" Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm, ko Estere bija sarīkojusi.
6 Kad visi dzēra vīnu, ķēniņš prasīja Esterei: "Kāds ir tavs lūgums? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Līdz pat pusei no valsts - lai tā top piepildīta!"
7 Bet Estere sacīja: "Mans lūgums un mana vēlēšanās būtu šāda:
8 ja es esmu atradusi labvēlību ķēniņa acīs un ja ķēniņam patīk ievērot manu lūgumu un piepildīt manu vēlēšanos, tad lai ķēniņš un Hamans nāk rīt atkal uz dzīrēm, ko es viņiem sarīkošu; un rīt tad es arī paklausīšu ķēniņa uzaicinājumam."
9 Un tajā dienā Hamans izgāja priecīgs un jautrs sirdī. Bet, kad Hamans ieraudzīja Mordohaju ķēniņa vārtos, ka viņš atkal nedz piecēlās, nedz drebēja viņa priekšā, nedz vispār piegrieza viņam vērību, tad Hamans kļuva dusmu pilns pret Mordohaju.
10 Taču Hamans savaldījās un iegāja savā namā; tad viņš sūtīja ziņu un lika ierasties saviem draugiem un savai sievai Zerešai.
11 Un Hamans stāstīja viņiem par savas bagātības spožumu un par savu dēlu daudzumu, un it īpaši par to, kā ķēniņš ir viņu lielu darījis un pacēlis viņu pāri visiem lielkungiem un visiem ķēniņa kalpotājiem.
12 Tad viņš turpināja: "Pat ķēniņiene Estere nebija likusi nākt nevienam citam kopā ar ķēniņu uz dzīrēm, ko viņa bija sarīkojusi, kā vienīgi man. Un arī rīt es esmu uzaicināts pie viņas kopā ar ķēniņu.
13 Tomēr tas viss neiepriecinās mani tikmēr, kamēr es redzu jūdu Mordohaju sēžam ķēniņa vārtos!"
14 Tad viņa sieva Zereša un visi viņa draugi sacīja: "Lai saceļ karātavu koku, piecdesmit olektis augstu, un no rīta saki ķēniņam, lai pakar pie tām Mordohaju; tad ej priecīgi kopā ar ķēniņu uz dzīrēm." Šis vārds patika Hamanam, un viņš lika uzcelt karātavas.
6.nodaļa
1 Tajā naktī ķēniņam nenāca miegs, un viņš pavēlēja, lai atnes laiku grāmatu, kurā bija atzīmēti notikumi valsts dzīvē, un viņi lasīja tos ķēniņam priekšā.
2 Un tur bija rakstīts, ka Mordohajs ir uzrādījis Bigtanu un Terešu, divus ķēniņa galminiekus no sliekšņu sargiem, kas bija taisījušies izstiept roku pret ķēniņu Ahasveru.
3 Un ķēniņš jautāja: "Kāds gods un paaugstinājums ir parādīts Mordohajam par to?" Tad ķēniņa sulaiņi, kas viņu apkalpoja, atbildēja: "Viņam nekāda atzinība nav parādīta."
4 Tad ķēniņš vēl jautāja: "Kas ir pagalmā?" Un Hamans bija tikko ienācis ķēniņa pils ārējā pagalmā, lai sacītu ķēniņam, ka Mordohajs ir pakarams pie karātavām, kuras viņš bija licis viņam uzcelt.
5 Tad ķēniņa apkalpotāji sacīja viņam: "Lūk, Hamans stāv pagalmā!" Un ķēniņš sacīja: "Lai viņš ienāk!"
6 Kad Hamans ienāca, tad ķēniņš jautāja viņam: "Ko lai dara tam vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt?" Un Hamans domāja savā sirdī: kam gan citam kā man ķēniņš grib parādīt godu?
7 Un Hamans sacīja ķēniņam: "Tam vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt,
8 lai atnes ķēniņa tērpu, kas pašam ķēniņam bijis mugurā, un atved zirgu, uz kā ķēniņš ir jājis un kuram galvā uzlikts ķēniņa kroņa atdarinājums,
9 un lai nodod drēbes un zirgu vienam no ķēniņa dižciltīgajiem lielkungiem rokās, un lai tas apģērbj vīru, kuru ķēniņš grib pagodināt. Un lai viņš liek viņam jāt uz zirga pilsētas laukumā un sauc viņa priekšā: tā top darīts vīram, kuru ķēniņš grib pagodināt!"
10 Tad ķēniņš sacīja Hamanam: "Steidzies, ņem drēbes un zirgu un pagodini ar šīm dāvanām, tā kā tu nupat teici, jūdu Mordohaju, kas sēž ķēniņa vārtos! Neizlaid neko no tā, ko tu man sacīji!"
11 Tad Hamans ņēma drēbes un zirgu un apģērba Mordohaju, un lika viņam jāt uz pilsētas laukumu; un viņš pats sauca viņa priekšā: "Tā top darīts vīram, ko ķēniņš nolēmis pagodināt!"
12 Tad Mordohajs atgriezās ķēniņa vārtos. Bet Hamans steidzās uz savu māju noskumis ar apsegtu galvu.
13 Un Hamans stāstīja Zerešai, savai sievai, un visiem saviem draugiem visu, kas bija viņam gadījies. Un viņa gudrie un viņa sieva Zereša sacīja viņam: "Ja Mordohajs, pret kuru tu esi sācis zaudēt, ir no jūdu dzimuma, tad tu nespēsi neko pret viņu, bet tu krizdams kritīsi viņa priekšā!"
14 Kamēr viņi vēl runāja ar viņu, ieradās ķēniņa galminieki, lai steidzīgi vestu Hamanu uz dzīrēm, ko Estere bija sarīkojusi.
7.nodaļa
1 Tā ķēniņš un Hamans atnāca uz dzīrēm pie ķēniņienes Esteres.
2 Un otrā dienā, kad dzēra vīnu, ķēniņš atkal sacīja Esterei: "Kāds ir tavs lūgums, ķēniņiene Estere? Lai tas tev top izpildīts! Un kāda ir tava vēlēšanās? Ja tā sniedzas līdz pusei no manas valsts, lai tā top izpildīta!"
3 Tad ķēniņiene Estere sāka runāt un sacīja: "Ja es esmu atradusi labvēlību tavās acīs, ķēniņ, un ja ķēniņam tas patīk, tad lai man dāvina dzīvību - tas ir mans lūgums - un lai saudzē manu tautu - tā ir mana vēlēšanās!
4 Jo mēs esam pārdoti, es un mana tauta, lai mūs iznīcinātu, lai nokautu un lai izdeldētu mūs. Ja mēs būtu pārdoti par kalpiem un kalponēm, tad es būtu cietusi klusu, jo šāda pārestība mums būtu par niecīgu, lai apgrūtinātu ķēniņu."
5 Tad ķēniņš Ahasvers runāja un jautāja ķēniņienei Esterei: "Kurš tas ir un kur viņš ir, kas bija ieņēmies savā prātā to darīt?"
6 Un Estere sacīja: "Ienaidnieks un pretinieks ir šis ļaunprātīgais Hamans!" Tad Hamans izbijies sabruka ķēniņa un ķēniņienes priekšā.
7 Tad ķēniņš dusmās piecēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā. Bet Hamans palika stāvot, lai aizlūgtu ķēniņieni Esteri par savu dzīvību, jo viņš redzēja, ka kaut kas ļauns viņam ir nolemts no ķēniņa puses.
8 Un, kad ķēniņš atgriezās no pils dārza namā, kur notika dzīres, Hamans bija nokritis lūgdamies zemē pie sēdekļa, kur Estere sēdēja, un ķēniņš izsaucās: "Vai viņš pat pret ķēniņieni grib izlietot varu mana paša namā?" Tikko šis vārds bija atskanējis no ķēniņa mutes, tā Hamanam aizsedza vaigu.
9 Tad Harbona, viens no galminiekiem, kas īpaši apkalpoja ķēniņu, sacīja: "Pat karātavas, kuras Hamans lika uzsliet Mordohajam, ķēniņa labdarim, pie sava nama, ir jau kārtībā, piecdesmit olektis augstas!" Un ķēniņš sacīja: "Pakariet viņu pie tām!"
10 Tā viņi pakāra Hamanu pie karātavām, ko viņš bija uzcēlis Mordohajam. Tad ķēniņa dusmas rimās.
8.nodaļa
1 Tai pašā dienā ķēniņš Ahasvers atdāvināja ķēniņienei Esterei jūdu ienaidnieka Hamana namu. Un Mordohajam tika atļauts stāties ķēniņa priekšā, jo Estere bija izstāstījusi, kas viņš viņai bija.
2 Un ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu, ko viņš bija atņēmis Hamanam, un iedeva to Mordohajam. Un Estere iecēla Mordohaju par Hamana nama pārvaldnieku.
3 Tad Estere atkal runāja ar ķēniņu, krita viņam pie kājām, raudāja un lūdza viņu, lai viņš novērš agagieša Hamana ļaunprātību un viņa nodomu, ko viņš bija izdomājis pret jūdiem.
4 Un ķēniņš izstiepa zelta scepteri Esterei pretī, un Estere piecēlās un nostājās ķēniņa priekšā,
5 un viņa sacīja: "Ja ķēniņam tas patīk un ja es esmu atradusi labvēlību viņa priekšā, un ja šī lieta šķiet ķēniņam taisna un es esmu patīkama viņa acīm, tad lai ar rakstītu rīkojumu tiktu atklāti pateikts, ka agagieša Hamana, Hammedatas dēla, ļaunos nolūkos piesūtītie rīkojumi, ar kuriem bija pavēlēts iznīcināt visā ķēniņa zemē dzīvojošos jūdus, tiek tūliņ atsaukti un atcelti.
6 Jo kā gan es varētu noraudzīties nelaimē, kas stāv priekšā manai tautai, un kā gan lai es spētu noskatīties savu ciltsbrāļu bojāejā!"
7 Tad ķēniņš Ahasvers sacīja ķēniņienei Esterei un jūdam Mordohajam: "Lūk, Hamana namu es esmu dāvinājis Esterei, un viņš pats ir pakārts, tādēļ ka viņš bija izstiepis savu roku pret jūdiem.
8 Un jūs drīkstat ķēniņa vārdā rakstīt par jūdiem, kā tas jums šķiet labāk, un drīkstat apzīmogot to ar ķēniņa zīmoggredzenu, jo raksts, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar ķēniņa zīmoggredzenu, nav atsaucams!"
9 Tad sapulcējās ķēniņa rakstveži trešajā mēnesī, kas ir sīvāna mēnesis, divdesmit trešajā dienā un rakstīja saskaņā ar visu, ko pavēlēja Mordohajs par jūdiem, ķēniņa vietvalžiem, zemes pārvaldniekiem un zemju lielkungiem no Indijas līdz Etiopijai, simts divdesmit septiņām zemēm, katrai zemei tās valodā un katrai tautai tās valodā un arī jūdiem viņu rakstā un viņu valodā.
10 Un rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoggredzenu un vēstules izsūtīja ar skrējējiem, kas jāja uz ātrākajiem kumeļiem no ķēniņa zirgu audzētavām.
11 Ar šīm vēstulēm ķēniņš atļāva jūdiem katrā atsevišķā pilsētā sapulcēties un aizstāvēt savu dzīvību, iznīcinot, nokaujot un izdeldējot ikvienas tautas vai zemes bruņotu spēku, kas taisītos apdraudēt viņus, viņu bērnus un sievas, kā arī izlaupīt šo ļaužu mantu, pie tam
12 vienā dienā visās ķēniņa Ahasvera zemēs, proti, divpadsmitā mēneša, kas ir ādāra mēnesis, trīspadsmitajā dienā.
13 Noraksts no tā, kas rakstīts, bija jāizsludina kā pavēle katrā zemē, to darot zināmu visiem ļaudīm, lai jūdi varētu būt sagatavoti uz šo dienu un varētu atriebties saviem ienaidniekiem.
14 Pēc īpaša ķēniņa pamudinājuma nekavēties, skrējēji tad arī naski devās ceļā, jādami uz ķēniņa zirgiem, ar ķēniņa pavēli; arī Sūsas pilī tika izsludināta šī pavēle.
15 Un Mordohajs iznāca no ķēniņa pils purpurzilās baltās karaliskās drēbēs ar lielu zelta pieres sprādzi un purpursārtā smalka audekla mētelī; tad Sūsas pilsēta gavilēja un priecājās,
16 jo jūdiem bija pienākušas laimes, prieka, līksmības un goda pilnas dienas.
17 Un ikvienā zemē un ikvienā pilsētā, kur vien nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, jūdiem bija prieks un līksmība, dzīres un svētku dienas. Un daudzi no iezemiešiem uzdevās par jūdiem, jo viņiem bija uznākušas bailes no jūdiem.
9.nodaļa
1 Un divpadsmitajā mēnesī, kas ir ādāra mēnesis, tā trīspadsmitajā dienā, kad ķēniņa vārdam un viņa pavēlei bija jātiek izpildītai, - dienā, kad jūdu ienaidnieki cerēja viņus pievārēt, bet kas izveidojās tā, ka jūdi paši pievārēja savus nīdējus,
2 jūdi sapulcējās savās pilsētās visās ķēniņa Ahasvera zemēs, lai izstieptu roku pret tiem, kas bija nodomājuši viņiem ļaunu. Un neviens nestājās viņiem pretī, jo bailes no viņiem bija pārņēmušas visas tautas.
3 Un visu zemju lielkungi, ķēniņa vietvalži, pārvaldnieki un ierēdņi palīdzēja jūdiem, jo bailes no Mordohaja bija sagrābušas viņus savā varā.
4 Jo Mordohajs bija liels ķēniņa pilī, un viņa slava izgāja pa visām zemēm; cieņa pret Mordohaju un viņa cēlums kļuva arvien lielāki.
5 Tā jūdi kāva visus savus ienaidniekus, cirzdami ar zobenu, slepkavodami un nomaitādami tos, un viņi darīja saviem ienaidniekiem pēc savas patikas.
6 Arī Sūsas pilī jūdi nokāva un iznīcināja pieci simti vīru.
7 Un viņi nokāva arī Paršandatu, Dalfonu un Aspatu,
8 Poratu, Adalju un Aridatu,
9 Parmaštu, Arisaju, Aridaju un Vajzatu,
10 desmit Hamana, Hammedata dēla, jūdu ienaidnieka, dēlus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
11 Tajā pašā dienā Sūsas pilī nokauto skaits tika paziņots ķēniņam.
12 Un ķēniņš sacīja ķēniņienei Esterei: "Sūsas pilī vien jūdi ir nokāvuši un iznīcinājuši pieci simti vīru un arī desmit Hamana dēlus. Ko gan viņi nav izdarījuši tad pārējās ķēniņa zemēs! Tomēr kāds ir tavs lūgums? Lai lūgtais tev top piešķirts! Un kāda vēl ir tava vēlēšanās? Lai tā top izpildīta!"
13 Un Estere sacīja: "Ja tas ķēniņam patīk, lai jūdiem, kas ir Sūsās, top dota vaļa rīkoties pēc šīs dienas pavēles arī vēl rīt, un Hamana desmit dēlus lai pakar pie karātavām!"
14 Tad ķēniņš sacīja, lai tas tā top darīts, un Sūsās izsludināja ķēniņa pavēli, un desmit Hamana dēlus pakāra.
15 Jūdi, kas bija Sūsās, sapulcējās arī četrpadsmitajā ādāra mēneša dienā, un viņi nokāva Sūsās vēl trīs simti vīrus, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
16 Un pārējie jūdi, kas bija ķēniņa zemēs, arī apvienojās un uzstājās par savu dzīvību un panāca mieru no saviem ienaidniekiem; viņi nokāva septiņdesmit pieci tūkstošus no tiem, kas viņus nīda, bet viņi neizstiepa savu roku pēc laupījuma.
17 Tas notika ādāra mēneša trīspadsmitajā dienā, un viņi atpūtās tā četrpadsmitajā dienā un padarīja to par dzīru un prieka dienu.
18 Bet jūdi, kas bija Sūsās, sapulcējās mēneša trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā un atpūtās tā piecpadsmitajā dienā, un padarīja to par dzīru un prieka dienu.
19 Tādēļ jūdi, kas dzīvo ciemos un miestos, pārvērš ādāra mēneša četrpadsmito dienu par prieka, dzīru un svētku dienu, kad sūta ēdienus cits citam.
20 Un Mordohajs uzrakstīja šos notikumus. Un viņš sūtīja vēstules visiem jūdiem, kas bija visās ķēniņa Ahasvera zemēs, tuviem un tāliem,
21 lai uzliktu viņiem par pienākumu svinēt ādāra mēneša četrpadsmito dienu, arī tā piecpadsmito dienu katru gadu -
22 kā dienas, kurās jūdi ir panākuši mieru no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā bēdas viņiem ir pārvērtušās par prieku un sēras par svētku dienu, padarot šīs dienas par dzīru un prieka dienām, kad sūta cits citam ēdienus un dāvanas trūcīgiem.
23 Tā jūdi pieņēma kā paražu to, ko viņi toreiz bija iesākuši darīt un ko Mordohajs viņiem bija savās vēstulēs ieteicis, tāpēc
24 ka agagietis Hamans, Hammedatas dēls, visu jūdu ienaidnieks, bija gan sataisījies pret jūdiem, lai viņus iznīcinātu, un bija metis pūr, tas ir, meslus, lai viņus izdeldētu un iznīcinātu,
25 bet, kad Estere griezās ar lūgumu pie ķēniņa, ķēniņš bija pavēlējis ar rakstu, lai Hamana ļaunais nodoms, ko tas bija iecerējis pret jūdiem, krīt atpakaļ uz viņa paša galvu un lai pakar viņu un viņa dēlus pie karātavām.
26 Tādēļ šīs dienas sauc pūrīm, pēc vārda pūr. Un šīs vēstules satura dēļ un visa tā dēļ, ko viņi bija redzējuši un piedzīvojuši,
27 jūdi apņēmās un uzlika par pienākumu saviem pēcnācējiem un visiem, kas pieslējās viņiem, ka viņi nepalaidīs, bet svinēs šīs divas dienas, kā viņiem ir rakstīts priekšā, viņu pašu stingri noteiktā laikā ik gadus;
28 ka šīs dienas tiktu pieminētas un svinētas katrā paaudzē, katrā dzimtā, katrā zemē un katrā pilsētā; šīs pūrīm dienas nedrīkst iznīkt no jūdu vidus, un to piemiņa nedrīkst zust starp viņu pēcnācējiem.
29 Tad ķēniņiene Estere, Abihaila meita, un jūds Mordohajs ar visu savu ietekmi rakstīja otru vēstuli par pūrīm, lai tos apstiprinātu.
30 Un viņš izsūtīja visiem jūdiem Ahasvera valstī, uz simts divdesmit septiņām zemēm, vēstules, kas bija pilnas ar miera un patiesības vārdiem,
31 lai apstiprinātu šīs pūrīm dienas noteiktā laikā, kā viņiem jūds Mordohajs un ķēniņiene Estere bija noteikuši un kā viņi paši sev un saviem pēcnācējiem to bija apstiprinājuši līdz ar priekšrakstiem par gavēšanu un vaimanāšanām.
32 Un Esteres pavēle apstiprināja šos noteikumus par pūrīm; un tas tika ierakstīts grāmatā.
10.nodaļa
1 Tad ķēniņš Ahasvers uzlika nodevas visai zemei un jūras salām.
2 Bet visi viņa varenie un stiprie darbi un Mordohaja diženums, līdz kuram viņu pacēla ķēniņš, ir ierakstīti Persijas un Mēdijas ķēniņu Laiku grāmatā.
3 Un tiešām jūds Mordohajs bija otrs pēc ķēniņa Ahasvera, un viņš bija visai cienījams jūdu starpā un patīkams vairākumam savu brāļu, jo viņš meklēja savas tautas labumu un gādāja par labklājību visam savam dzimumam.
