Eihmanis, Kārlis Ādolfs (1906.-1962.g.)
Eichmann.
Vācijas nacitu laika politiskais darbinieks.
Dzīvesgājums. Dzimis 1906.gada 19.martā Vācijas pilsētā Zolingenē.
Bijis tirgotājs.
1932.gadā iestājies Austrijas nacionālsociālistu partijā.
1933.gadā pārcēlās uz Vāciju un iestājās SS, kur pa hierarhijas kāpnēm ātri virzījās uz augšu.
No 1934.gada impērijas drošības pārvaldes dienastā.
No 1937.gada vadīja "žīdu lietu" pārvaldi. Viens no Visvācijas žīdu grautiņu un žīdu aplaupīšanas organizatoriem 1938.gadā.
II Pasaules kara laikā aktīvi piedalījās Eiropas žīdu fiziskas iznīcināšanas plāna izstrādē un realizācijā, nodarbojās ar žīdu transportēšanu uz koncentrācijas nometnēm.
Pēc kara Eihmani apcietināja ASV kareivji, tomēr 1946.gadā viņam izdevās izbēgt no gūsta.
Eihmanis nomainīja vārdu un turpmākos gadus bēguļoja, līdz 1950.gadā ieradās Argentīnā.
1958.gadā žīdu Mosad aģenti viņu uzmeklēja un izsekoja Argentīnā. Apzinoties, ka Argentīna varētu neizdot Eihmani Izraēlai, Mosada aģenti nolēma viņu izvest no valsts nelegāli. 1960.gadā žīdi Eihmani sagūstīja un no Buenosairesas provinces nogādāja Izraēlā.
Argentīna pieprasīja Eihmani atpakaļ, tomēr Izraēla paziņoja, ka viņš ir starptautisks kara noziedznieks, tāpēc viņiem ir pilnas tiesības Eihmani sodīt. Procesā Jeruzālemē 1961.gadā viņam tika piespriests nāvessods par noziegumiem pret žīdu tautu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Nāvessods izpildīts 1962.gadā, viņa līķis tika kremēts, bet pelni izkaisīti jūrā.
Saites.
Vācieši.
