Erna bataljons
Pēc Igaunijas okupācijas 1940.gada jūnijā nākamajos mēnešos uz Somiju bēga igauņi. Sākumā laivās, pēc tam kājām pa aizsalušo Somu līci.
1941.gada pavasarī igauņu kara atašejs Helsinkos majors Aksels Kristiāns sastādīja sarakstu ar 70 igauņu karavīru vārdiem, kas izteica vēlēšanos doties uz krievu okupēto Igauniju diversiju veikšanai okupantu aizmugurē.
1940.gada 10.jūlijā jau pēc nacistiskās Vācijas uzbrukumam Krievijas impērijai (sauktai par PSRS) igauņu diversantu vienības no somu kuģiem un ar izpletņiem no somu lidmašīnām sāka nogādāt Igaunijā Kautlas pilsētas rajonā. Tur tās apvienojās ar esošajām mežabrāļu vienībām.
Kautlā tika noorganizēta „partizāņu republika.” Bez partizāniem tajā dzīvoja arī ap 2000 privātpersonu – sievietes un bērni, kas bija sabēguši mežā no krievu nagumaucējiem. 31.jūlijā čekisti ielenca partizāņu republiku. Igauņu bruņotie spēki leitnanta Oļega Marnota vadībā devās pretuzbrukumā un izlauzās cauri frontes līnijai vācu okupētās Igaunijas teritorijā.
Tradicionāli čekisti atbildēja ar teroru – dzīvus dedzināja igauņu zemniekus to mājās kopā ar visām ģimenēm. Saķertos bēgļus zvēriski spīdzināja un nogalināja, nešķirojot ne pēc dzimuma, ne pēc vecuma.
Vācu okupētās Igaunijas pusē partizāņu vienība tika pārformēta par 1.Erna bataljonu. Augusta otrajā pusē krievu okupantu bēgšanas laikā no Tallinas pulkveža Kruga komandētais bataljons sekmīgi uzbruka kuģim Eestirand Prangli salā, tā no krievu verdzības izglābdams ap 3000 gados jaunu igauņu. Tie iepriekš tika saķerti, lai piespiestu tos karot krievu pusē.
Igauņu bataljona cīnītāji tāpatās ņēma arī dalību kaujās par Tallinu 1941.gada 20.-28.augustam.
Saites:
Igauņi.
