Epopeja
Epopoiia - "episkā dzeja" (grieķu val.).
Epikas paveids.
Senākā epopejas forma ir eposs (tautas eposs un literārais eposs), kas parasti sacerēts saistītā valodā. Sākot ar XIX gs., par galveno epopejas formu kļūst romāns prozā. Epopeja ir monumentāls sociāls romāns vai romānu cikls, kurā tēloti tautas vai kādas šķiras attīstībā nozīmīgi laikmetiski notikumi; tie nosaka arī centrālo varoņu likteņus. Epopeja atspoguļo autoru vēstures koncepciju - Ļ.Tolstoja "Karš un miers," R.Rolāna "Apburtās dvēseles" un "Žans Kristofs," Dž.Golsvērtija romānu cikli par Forsaitiem, F.Eriā romānu cikli par Busardeliem, A.Upīša "Laikmetu griežos," "Plaisa mākoņos" un romāni par Robežniekiem, A.Tolstoja "Sāpju ceļi," M.Šolohova "Klusā Dona" un V.Lāča "Vētra."
