Ērenburgs, Iļja (1891.-1967.g.)
Krieviski - Илья Григо́рьевич Эренбург.
Žīdu revolucionārs, rakstnieks, sabiedrisks darbinieks padomju Krievijā.
Dzīvesgājums. Dzimis 1891.gada 27.janvārī.
1908.gadā arestēts par revolucionāru darbību.
1908.-1917.gados atradies emigrācijā Francijā.
1921.-1924.gados padomju preses korespondents Berlīnē.
1936.-1939.gados laikraksta "Izvestija" korespondents Spānijā.
II Pasaules kara laikā laikrakstu "Pravda," "Krasnaja Zvezda" kara korespondents.
Pirmajos dzejoļu krājumos simbolisma ietekme.
Satīriskajā romānā "Hulio Hurenito un viņa skolnieku neparastie piedzīvojumi" (1922.g.) asa kapitālisma kritika.
Romānos "Nikolaja Kurbova dzīve un bojāeja" (1923.g.), "Žannas Naijas mīlestība" (1924.g.) attēlots konflikts starp pienākumu un jūtām, cilvēka pretstatīšana sabiedrībai.
Romānos "Otrā diena" (1934.g.). "Neatvelkot elpu" (1935.g.), "Grāmata pieaugušajiem" (1936.g.) sociālisma eltniecības tematika.
Romānā "Ko cilvēkam vajag?" (1937.g.), aprakstu krājumā "Ārpus pamiera" (1937.g.) attēlots Spānijas Pilsoņu karš.
Romānā "Parīzes krišana" (1941.g., PSRS Valsts prēmija 1942.g., latviski 1945.g.) atainota franču tautas traģēdija II Pasaules kara laikā.
Krievijā II Pasaules kara laikā bija populāra I.Ērenburga antinacistiskā publicistika - grāmatas "Karš" (1.-3., 1942.-1944.g.).
Romānos "Vētra" (1946.-1947.g., PSRS Valsts prēmija 1948.g., latviski 1948.-1949.g.), "Devītais vilnis" (1951.-1952.g., latviski 1954.g.) tēlots II Pasaules karš, cīņa par mieru komunistu ideoloģijas veidā.
No 1950.gada Vispasaules miera padomes viceprezidents.
1950.-1967.gados PSRS AP deputāts.
1952.gadā saņēmis Starptautisko Ļeņina prēmiju "Par miera stiprināšanu starp tautām."
Sarakstījis memuārus "Cilvēki, gadi, dzīve" (1.-6., 1961.-1965.g.).
Latviski I.Ērenburga darbi kopš 1923.gada.
Miris 1967.gada 31.augustā.
Saites.
Padomju Savienība.
