Ekumēnisks
No grieķu valodas vārda oikūmenē - „apsolītā zeme” cēlies latīņu val. vārds oecumenicus - "vispasaules."
Kristiešu, galvenokārt protestantu, baznīcas kustība par vēsturiskās sašķeltības pārvarēšanu kristietībā un eventuālu visu konfesiju un baznīcu apvienošanās.
Ekumēnisms radās protestantismā XX gs. sākumā. 1948.gdā Amsterdamā nodibinājās Vispasaules baznīcu padome (VBP), kas ir protestantu un pareizticīgo galvenā ekumēniskā organizācija.
Katoļu baznīca attīstījusi savu ekumēnisma koncepciju - II Vatikāna koncils 1964.gadā pieņēmis dekrētu "Par ekumēnismu" un nodibinājis Kristiešu vienības veicināšanas sekretariātu.
VBP darbā piedalījusies tikai kā novērotāja, tai ir divpusēji kontakti ar atsevišķām protestantu, galvenokārt anglikāņu, un pareizticīgo baznīcām. Ekumēnisms bija vērsts uz XX gs. reliģiskās krīzes pārvarēšanu, bet to kavēja gadsimtu gaitā kultivētās reliģiskās neiecietības un savrupības tradīcijas. Baznīcas vadība centās propagandēt ekumēnisma idejas ar t.s. ekumēniskajiem dievkalpojumiem, apmainoties garīdznieku vizītēm u.tml., bet ticīgo masas ekumēniskā kustība skar maz.
Latvijas ELB piedalās ekumēniskajā kustībā kopš 1962.gada, kad tika uzņemta VBP.
Saites.
Kristietība un kristieši.
