Eminesku, Mihajs (1850.-1889.g.)
Mihai Eminescu, īstā vārdā - Mihajs Eminovičs (Eminovici).
Rumāņu dzejnieks, viens no spilgtākajiem XIX gs. romantisma pārstāvjiem Rietumeiropā.
Dzīvesgājums. Dzimis 1850.gada 15.janvārī.
Publicēties sācis 1866.gadā.
Nozīmīgākie darbi: pasaku poēma "Kelins" (1876.g.), filozofiskas poēmas "Eņģelis un dēmons" (1873.g.), "Auseklis" (1883.g.).
Parīzes komūnas ietekmē sarakstīta poēma "Imperators un proletārietis" (1874.g.), tajā pirmo reizi rumāņu literatūrā atveidots strādnieka tēls.
Dzejoļu ciklā "Vēstījumi" (1.-5., 1881.-1890.g.) kritizēta sabiedrība.
Ievērību guvusi dabas un mīlas lirika. Izmantojot folkloras tradīcijas, novatoriski attīstījis rumāņu dzejas formu.
Miris 1889.gada 15.jūnijā.
1949.gadā pēc nāves ievēlēts par Rumānijas ZA akadēmijas locekli.
"Salkušiem lai maizi dotu, lauztu nebrīvi un nievu,
Visu mūžu cīņā gāju es pret debesi un Dievu,
Tomēr nesatrieca mani mūžos dieva lāstu zvans,
Apņemts labdarīgas mīlas pēdējs elpas vilciens mans!"
"Ir reliģija, protams, mums pielāgotas sakas,
Kas pārbaudītas, ērtas un kaklā mauktas sen.
Vergs pazemīgs tiem tīkams, kas neceļ brēkas trakas...
Jo, cerības ja trūktu, ka debesup nav takas,
Kas piekristu, ka viņu šais elles darbos dzen?
Mums ceļa galā sola daudz viņpasaules prieka,
Pēc nopelniem mums algu, - par to, kas darīts, steigts.
Bet kaps - tik aizmirstība, nav cita tur nenieka...
Un tiešām šinī dzīvē mums pacietība lieka:
Nekā tur nebūs priekšā, kas miris - tas ir beigts."
Saites.
Rumānija.
