Ecekiēls (~622. -nez.g.pmē.)
"Dievs ir spēcīgs" vai "Dievs dara spēcīgu."
Trešais no trim lielajiem Vecās derības praviešiem.
Radniecība. Saskaņā ar Veco derību cēlies no Jeruzālemes priesteriem.
Tēvs - priesteris Busija.
Dzīvesgājums. Precīzus gadaskaitļus noteikt ir ļoti grūti, bet notikumi visdrošāk ir risinājušies VI gs.pmē. Publiskajos informācijas avotos notikumi ir datēti vadoties pēc dažādiem atskaites punktriem – vēsturiskiem faktiem (iespējams, tie ir vispareizākie), Vecās derības tulkojuma vai vienkārši ierakstīti ir pilnīgi nepamatoti. Ecehiēla dzimšanas gads visur ir minēts tikai aptuveni. Pēc divu mēnešu aprēķiniem man izdevās nonākt pie viena skaitļa - 642.g.pmē, kas arī ir atskaites punkts.
Ecēkiēls, priestera Busija dēls dzimis ap 622.g.pmē. pilsētā Sarirā un nāca no Sadoka cilts. Ļoti ticīgu un bagātu cilvēku atvase, jo 25 gadu vecumā jau kļuva par priesteri. Tas bija iespējams tikai ļoti talantīgam un gudram cilvēkam.
Tas notika 617.g.pmē. pēc Jeruzālemes iekarošanas. Bābeles valdnieks Nebukadnēcars saņēma gūstā jūdu ķēniņu Jojahinu un uzticīgākie padotie kopā ar pārejiem jūdu elites pārstāvjiem devās līdzi savam ķēniņam. Viņi pārcēlās no Jeruzālemes un Divupi un tika nomitināti Tel-Abibā ("pavasara pakalnā") pie Ķebaras upes. Tur viņiem ir zināma patstāvība, sava draudze un atļauts nodarboties ar amatniecību un tirdzniecību (ēbrejs un bez šaher-maher :- )). Vietējie iedzīvotaji ir pagāni un praktizē elkdievību, tāpēc notiek jūdu asimilācija un viņi sāka zaudēt savu ticību. Tas ir nepieļaujami jaunajam priesterim Ecekiēlam, jo viņa lielākais mērķis ir atgriezt trimdiniekus dzimtenē.
Tieši trimdā 612.g.pmē. Ecēkiēls sāka pravietot un tā turpināja aptuveni 22 gadus. Pravietojumi ir izcili ar to, ka tajos ir iekļauti teoloģiski un politiski noradījumi jūdu tautas vienotības saglabāšanai. Tieši šie redzējumi stiprināja ticīgos jūdus, jo radās pārliecība par Dieva gribu pārbaudīt viņu ticības spēku. Pravietojumi lika saprast, ka tikai ticīgajiem būs atļauts atgriezties Jeruzālemē.
Pravietojumus ir pierakstījis pats Ecehiēls un vēlāk tie ir iekļauti Vecās derības vienā no daļām - Ecēchiēla grāmatā.
Par viņa nāvi ir viena tikai oficiāla versija. Kāds jūdu augstmanis lika piesiet Ecehiēlu pie mežonīgiem zirgiem un tā tika sarauts gabalos. Tas bija sods par Ecehiēla izteiktajiem apvainojumiem elkdievībā, kuru piekopa augstmanis. Ticīgie jūdi savāca saraustīto ķermeni un apglabāja Maura laukā, netālu no Ābrama pirmstēvu Sima un Arfaksāda kapenēm Bagdādes tuvumā.
Ecekiēls tiek uzskatīts, kā fanātiski ticīgs un pedantisks savos pierakstos. Viņa rakstītais nekad nav apstrīdēts, jo pieraksti parādās jau agrīno kristiešu svēto rakstu katalogos. Arī viņa minētie vēsturiskie fakti ir zinātniski pamatoti.
Biogrāfija. Jūds, dzīvoja starp izraidītajiem jūdiem pie Kaburas upes Mezopotāmijā.
597.g.pmē. kļuva par priesteri. Prasīja stingru judaisma ievērošanu.
Viņu aizveda babiloņu gūstā 587.g.pmē. Kad Dievs izlēma atjaunot Jeruzālemes svētnīcu, tas nāca pār Ecekiēlu, kurš sāka pravietot. Viņu apmeklēja vīzijas, no kurām čum un mudž visas viņa grāmatas 48 nodaļas. Tur ir vislabāk dokumentētā NLO liecība, kura mums atnākusi no Vecās derības.
Darbi. Talmūdiskajā traktātā "Baba Batra" sacīts: "Ecekiēls un viņa biedri uzrakstījuši Jesajas grāmatu, Zālamana pamācības, Augsto dziesmu un Zālamanu mācītāju (Eklesiastu)."
Viņa pirmā no četrām sastapšanām ar kosmisko transportlīdzekli un tā apkalpi notikusi ap 587.g.pmē. Pravietis detalizēti aprakstījis kuģi, kas sastāvējis no galvenā lidķermeņa, caurspīdīgas komandkapsulas un helikoptera vienībām lidojumam atmosfērā. Katrai no četrām helikoptera vienībām bijušas četras salokāmas propelleru lāpstiņas un divas mehāniskas kājas ar vienu riteni pie katras, kas ļāvušas pārvietoties pa zemi. Šos riteņus Ecekiēls aprakstījis sevišķi detalizēti: pateicoties to konstrukcijai, kuģis varējis pārvietoties uz priekšu un uz sāniem, nepagriežot riteņus.
Acīmredzot, Ecekiēls divas reizes uzņemts uz kosmiskā kuģa borta. Pirmo reizi 12.trimdas gadā pravieti pa gaisu pārnesa uz Jeruzālemi, kur piedzīvojis slaktiņus un kodoldegvielas izmēģinājumu (8.nodaļa).
Otro reizi 25.babiloņu trimdas gadā (40.nodaļa) viņš aizvests uz kādu citu pilsētu. 40.nodaļas centrālais punkts ir kāda gigantiska tempļa apraksts, ko viņam visās detaļās izrādījis „vīrs kā no vara” nodaļu apraksts ir tik pamatīgs, ka nav nekādu grūtību tepli uzrasēt šodien.
Blūmriha NLO tehniskais apraksts. Šī problēma jau izsenis nodarbinājusi Bībeles pētniekus. Tā kļuva par daļu no mistiskās Kabalas tekstiem, kurus rādīja tikai izredzētiem. Mūsdienās plaši pazīstama NASA inženiera Džozefa F.Blūmriha kosmosa kuģa rekontstrukcija grāmatā „Ecekiēla gaisakuģis” (The Spaceship of Ezekiel). Blūmrihs spēja izprast kosmosa kuģu riteņu pārvietošanās principu un ieguva ASV patentu. Te izsekojama rinda oriģinālu īpašību:
1. Pirmo nosēšanās fāzi no orbītas līdz atmosfēras zemākajiem slāņiem veic raķetes dzinēji, kas strādā ar kodoldegvielu.
2. Tiešai piezemēšanai izmanto saliekamas dzenskrūves.
3. Kosmiskajam kuģim ir četras tādas dzenskrūves un četri rati, kas var braukt visos virzienos.
Blūmriha rekonstrukciju vēlreiz kritiski pārbaudījis un mūsdienu tehnoloģiskajām zināšanām piemērojis šveiciešu tehniķis Kristians Forērs. Izņemot dažas detaļas, neatklājās nekāds pretrunas. Blūmriha un Beijera koncepcija apstiprinājās.
Ecekiēla templis. 1985.gadā savu Ecekiēla attēlotā tempļa modeli publicēja vācu inženieris Hanss Herberts Beijers. Vairāk nekā desmit gadu ilgušie konstrukcijas darbi noveduši viņu pie uzskata, ka templis nav bijis noslēgta celtne, bet gan no augšas atklāta būve, kas nedaudz atgādinājusi antīku arēnu. Beijers pieņem, ka templis kopā ar tam piekļautajām ēkām, iekšpagalmiem, mūriem un kamerām bija kosmiskā kuģa atbalsta bāze uz Zemes. Principā tas varēja būt uzbūvēts jebkurā zemeslodes vietā. Beijers uzskata, ka vispiemērotākā vieta varētu būt Dienvidamerika – uz to norāda vairāki tehniska rakstura netieši pierādījumi. Domājams, celtne vēl nav atklāta, jo speciālajā arheoloģiskajā literatūrā nav datu par templi ar dotajiem izmēriem un detaļām.
Šveiciešu pētnieks Ēriks fon Dēnikens uzskata, ka šis templis atrodas Dienvidamērikā Čavinas de Vantaras senpilsētā.
Saites.
Pravieši.
Ecēchiēla grāmata.
