Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
Organization for Economic Cooperation and Development, OECD.
Kapitālistisko valstu starptautiska ekonomiskā organizācija.
Organizācijas darbā piedalās Eiropas asociāciju komisija, tās galvenā mītne atrodas Parīzē.
Organizācijas dalībnieki XX gs. 80.gados bija 24 valstis - ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Īslande, Itālija, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, VFR, Zviedrija. Asociētās locekles tiesības bija Dienvidslāvijai.
Vēsture. Dibināta 1960.gadā Parīzē pēc ASV iniciatīvas, aizstājot Eiropas ekonomiskās sadarbības organizāciju (dibināta 1948.gadā "Māršala plāna" īstenošanai). Līgums stājās spēkā 1961.gadā.
1974.gadā organizācijas ietvaros nodibināja Starptautisko enerģētikas aģentūru.
70.gados un 80.gadu sākumā organizācijas uzmanības centrā bija enerģētikas (naftas), valūtas un finanšu, starptautiskās tirdzniecības, darbaspēka problēmas.
Organizācijas oficiālais mērķis: veicināt dalībvalstu ekonomisko attīstību, panākot pilnīgu nodarbinātību un labklājības augšanu, finanšu stabilitāti; stimulēt un koordinēt ekonomisko palīdzību Āzijas, Āfrikas un Latīņamerikas valstīm.
Organizācijas augstākais orgāns - Padome, tajā ietilpst visu valstu pŗstāvji. Darbojas Izpildkomiteja, Sekretariāts un dažādas specializētas komitejas - vairāk nekā 100. Organizācija vāc, analizē, sakopo un publicē informāciju par sociālekonomisko attīstību, izstrādā prognozes, programmas, ieteikumus kopīgas ekonomiskās politikas īstenošanai.
