Ekvadoriešu literatūra
Pirmskolumba laiku indiāņu folklora un rakstītā literatūra nav saglabājusies.
Koloniālā perioda vēsturisko hroniku un reliģisko sacerējumu autori bija P.Sjesa de Leons, G.de Viljarroels.
Nacionālās literatūras sākums XVIII gs. saistāms ar H.B.Agirres dzeju, H.de Velasko darbu "Kitu karaļvalsts vēsture" (1789.g.), E.de Santakrusa i Espeho publicistiku. Neatkarības cīņu laikā patriotiskas dzejas rakstīja H.H.de Olmedo.
XIX gs. literatūrā valdošais virziens bija romantisms - D.Veintimilja, H.Montalvo, H.L.Mera.
XX gs. sākumā radās sociālais romāns - L.Martinesa "Pret krastu" (1904.g.). 20.-30.gados norisinājās sabiedriski literāra kustība par indiāņu sociālo un kulturālo atbrīvošanos. Tās ietekmē vairāki ekvadoriešu rakstnieki pievērsās indiāņu dzīves atspoguļošanai - F.Čavesa romāns "Sudrabs un bronza" (1927.g.), H.Ikasas "Uasipungo" (1934.g.). U.Salvadora nozīmīgākajā romānā "Novembris" (1939.g.) tēlota strādnieku cīņa pret diktatūru.
Tā sauktās "Gvajakilas grupas" - H.Galjegoss Lara, D.Agilers Maita, E.Hils Hilberts, prozā dominē sociālās netaisnības kritika.
XX gs. 2.pusē nozīmīga ir psiholoģiskā proza - H.Ikasas triloģija "Notvertie" (1972.g.), P.H.Veras romāni "Neauglīgā sēkla" (1962.g.), "Leļļu laikmets" (1972.g.), "Tauta esmu es" (1976.g.).
Dzejā lielus panākumus guvuši H.Karrera Andrade, H.E.Adoums.
Saites.
Ekvadora.
