Edili
Latīniski aediles no latīņu val. vārda aedes ("svētnīca," "templis").
Vēlētas amatpersonas un vieni no zemākajiem maģistrātiem Senajā Romā laikā no 493.g.pmē.-IV gs.mē.
Vēsture. Sākotnēji no 493.g.pmē. (494.g.pmē.?) edili bija divi Cerēras svētnīcas kalpotāji (no šejienes arī nosaukums), kas veica plebeju tautas tribūna palīgu pienākumus, glabāja plebeju arhīvu un kasi.
367.g.pmē. ieviesa vēl 2 edilus (curule aedilis), kurus ievēlēja cilšu (tribu) komīcijā no patrīciešiem - kurulu ediliem kā amata apliecinājumi bija togas ar purpura apmali un tiesības uz īpašu kurula krēslu un senču maskām. Kurulu edili uz sava rēķina rīkoja Megalēzijas spēles un Romas spēles, bet plebeju edili - Plebeju spēles kā arī, visticamāk, Cerēras un Floras svētkus.
Plebeju un patrīciešu edili secīgi nomainīja viens otru šajos amatos, taču ar laiku edila izcelsme zaudēja nozīmi.
Katrs no šiem 4 ediliem pārraudzīja vienu Romas polisas saimniecību: pārzināja kārtības uzraudzīšanu un arhīvu, organizēja sabiedriskos pasākumus un spēles, rūpējās par ēku un svētnīcu uzturēšanu, pilsētas rajona apgādāšanu ar pārtiku utt.
Kaut arī edila amats nebija obligāts politiķa karjerai, tas deva iespēju kļūt populāram ar spēļu rīkošanas palīdzību, tāpēc visai iecienīts un šo funkciju pildīšanai bija nepieciešami visai ievērojami personiskie līdzekļi. 44.g.pmē. edilu skaits pieauga līdz 6 - tika iecelti 2 papildus cereālie (Cerēra bija romiešu lauksaimniecības dieve) edili, kuri uzraudzīja maizes izdalīšanu un cirka izrāžu rīkošanu.
Augusts daļu edilu funkciju nodeva pretoriem, bet daļu - Romas un pilsētas policijas prefektiem.
Bez tam par ediliem dēvēja jaunākos maģistrātus minicipijās, kā arī saimniecības pārziņus dažādās kolēģijās un apvienībās.
