Ecešas, ecēšana
Augsnes virspusējas apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens ar tam īpaši paredzētu darbarīku.
Ar ecešām augsni irdina, sadrupina cilas, nolīdzina lauka virsu, apkaro nezāles. Pēc irdināšanas augsnē uzlabojas aerācija, pastiprinās mikrobioloģiskie procesi, uzkrājas augiem nepieciešamās barības vielas. Pavasarī ecēšana mazina ūdens iztvaikošanu no augsnes.
Augsnes pirmssējas sagatavošanā atsperu ecēšas ar S veida zariem sekmīgi aizstāj kultivatoru. Ecēt var atsevišķi vai vienlaikus ar aršanu, kultivēšanu, sēju. Sējumu ecēšanu pirms vai pēc sadīgšanas iznīcina augsnes garozu un nezāles, retina sējumus, veicina graudaugu cerošanu.
Apstrādes dzīļumu (parasti 3-12 cm, purvu ecēšanā pat 25 cm) nosaka galvenokārt spiediens uz ecēšu darborgānu - tapu, šķīvi, kas savukārt atkarīgs no ecēšu masas.
Vēsture. Ir ziņas, ka ecēšas izmantotas I gs.pmē. Senajā Romā.
Senāko ecēšu daļas Latvijā atrastas Āraišu ezerpilī no IX gs.
Sākotnēji ecēšas darināja no apmēram 1 m garām egļu stumbra šķilām ar 40-50 cm garām zaru paliekām; šķilas sasēja citu citai cieši blakus ar kārkla klūgām. Augšzemē šādas ecēšas (eglenes) lietoja vēl XIX gs. Smagākās augsnēs (Zemgalē, Vidzemē, Dienvidlatgalē) egleņu vietā XVI gs. sāka lietot pītās jeb klūgu ecēšas, ko veidoja no kārtīm (2 garenisku un 4 vai 2 šķērskāršu krustojuma vietās iesēja koka tapas), vēlāk (Kurzemē XVIII gs) arī rāmja ecēšas.
Dzelzs tapas koka rāmī sāka izmantot Vidzemē XVIII gs. 2.pusē.
Apraksts. Mūsdienās lieto tapu, ķepu, atsperu, šķīvju, rotējošo nažu, zvaigžņu un adatu ecēšas.
Tapu ecēšās dažāda profila tapas var būt iestiprinātas stingrā rāmī, ecēšu tīklā vai veltnī. Tapu ecēšas iedala vieglajās, vidējās un smagajās; apstrādes dziļums ir mazāks par 10 cm. Rāmja tapu ecēšu agregatē atsevišķi vai kopā ar kultivatoru, arklu, sējmašīnu.
Tīkla ecēšas, ko veido ar cilpām sakabinātas atspertērauda stieples tapas, lieto kartupeļu stādījumu u.c. kultūru sējumu ecēšanai.
Ķepu ecēšas no rāmju tapu ecēšām atšķiras galvenokārt ar darborgānu veidu; paredzētas papuves pirmssējas apstrādei. Nezāļu sakņu iznīcināšanai aizlaistās augsnēs lieto atsperecēšas. To darborgāni ir liekti atsperzari, kas ar cauruļveida vārpstām iegultņoti ecēšu rāmja gultņos; zarus ar sviru mehānismu var nostādīt dažādos stāvokļos.
Šķīvju ecēšas darborgāns ir izliekts tērauda šķīvis ar 45, 51 vai 66 cm diamertru un līdzenām vai robotām malām. Uz vienas ass nostiprināto šķīvju baterijas izvieto divās rindās. Šķīvju ecēšas lieto smagu sacietējušu augšņu irdināšanai, kā arī augsnes lobīšanai. Apstrādes intensitāti regulē, mainot šķīvju bateriju iestatījuma leņķi un smagumu balasta platformās, ko pierīko virs ecēšām.
Rotējošās ecēšas, kuru sekcija sastāv no divviem veltņiem ar tapām, izmanto par papildiekārtu aiz kartupeļu vagotājkultivatoriem.
Rotējošo nažu, zvaigžņu un adatu ecēšas, kas sastāv no vārpstām, uz kurām uzmauktas ripas ar irdinātājelementiem, lieto seklai augsnes virskārtas apstrādei.
Visas ecēšas iedala universālajās un speciālajās. Universālās ecēšas lieto tīrumu sagatavošanai sējai, sējmateriāla iestrādei augsnē un sējumu kopšanai. Speciālās ecēšas lieto dārzu, pļavu un ganību kopšanai, plēsumu sastrādāšanai, meliorācijai u.c. darbos.
Saites.
Lauksaimniecība, zemkopība.
