Edesas grāfiste (1098.-1144.g.)
I Krusta kara rezultātā nodibināta kristiešu valstiņa ar edesu kā galvaspilsētu Eifratas upes baseinā.
Vēsture. 1098.gadā I Krusta kara (1096.-1099.g.) laikā krustneši ieņēma stipri nocietināto Edesu Eifratas upes baseinā. Tad te valsti nodibināja krusta kara vadonis Buloņas Balduīns - tajā ietilpa Edesa, Samosata, Melitēna u.c. pilsētas. Vietējie iedzīvotāji - lielā mērā tie bija armēņi.
No 1099.gada nomināli atradās Jeruzālemes karalistes vasaļatkarībā.
Pateicoties tās ģeogrāfiskajam novietojumam Edesas grāfiste citām kristiešu valstiņām Palestīnā kalpoja kā aizsargbarjera ZA pret musulmaņu tīkojumiem. Tomēr vietējie iedzīvotāji ne reizi vien sacēlās pret krustnešu kundzību un to iedibinātajiem nodokļiem.
Grāfistei nācās pastāvīgi karot ar seldžuku turkiem, vietēji armēņi nereti pieslējās turkiem.
Edesas krišana (1144.g.). 1144.gadā Mosulas un Alepas valdnieka Zenga karaspēks aplenca kristiešu Edesu. Grāfs Žoslēns de Kurtenē ar grūtībām noturēja uzbrukumu. Tad Zengs ķērās pie viltības – viņš zem pilsētas mūriem veica parakumus, zinot, ka tās bija uzbūvētas virs dabiskas alu sistēmas. Saracēņi iekļuva šais alās un no apakšas aizdedzināja sienu stiprinošos baļķus. Sienas sabruka un musulmaņu karaspēks iebruka pilsētā.
Iedzīvotāji bēga uz citadeli, taču izglābās nedaudzi. Tūkstošiem cilvēku tika iebrucēju nogalēti un pēc 46 gadiem kristiešu valdīšanas pilsēta krita musulmaņu rokās.
Tā Zengs kļuva par varoni, izbeigdams Edesas grāfistes eksistenci, un tā bija arī liela psiholoģiska uzvarā pār kristiešiem.
Edesas krišana kalpoja kā iegansts II Krusta karam (1147.-1149.g.).
Saites.
Krusta kari.
