Dolmeņi
- Detaļas
- 6100 skatījumi
Tulkojumā no bretoņu valodas tol nozīmē "galds," bet men - "akmens."
Senas megalītiskas būves - viens no megalītu veidiem, kas pēc ārējā izskata atgādina lielu akmens kasti, ar vienu vai vairākie caurumiem sienā un bieži pārklāti ar akmens plāksni.
Vecums
Vissenākie no dolmeņiem atrodami Portugālē un Spānijā un tikuši ierīkoti laikā no 4000.-3500.g.pmē. Dažiem no tiem ir zināma līdzība ar kaukāza dolmeņiem, piemēram, ar divu kameru dolmeni pie Farsas upes, netālu no Novosvobodnajas stacijas Piekubaņā.
Dolmeņu izplatība. Dolmeņi sastopami daudzās Eiropas piejūras rajonos - Īrijā, Anglijā, Francijā, Dānijā, Holandē, Norvēģijas dienvidos, Vācijā, Zviedrijā, Grieķijā, Spānijā, Itālijā, Bulgārijā, Krimā un Portugālē, kā arī Vidusjūras salās Korsikā, Sardīnijā, Baleāru salās un Maltā.
Āzijā dolmeņi sastopami Jordānijā, Turcijā, Korejā, Indijā (Brahmagīras dolmeņi), Krievijas Tālajos Austrumos (Primorskas novadā) un Kjusju salā (Japāna),
Amerikā - Peru un Bolīvijā.
Āfrikā - Ziemeļāfrikas valstīs, Marokā, Nigērijā, Alžīrijā, Etiopijā, Sahāras DR, Nīlas ielejā.
Dolmeņu uzbūve. Parasti dolmeņi ir simetriski, pārsegti ar plakanu akmens plāksni, kas var sasniegt pat 10 m izmēru, bet svarā - vairākus desmitus tonnu.
Agrak bijuši arī monolīti dolmeņ, taču vienīgais pasaulē monolītais (izkalts akmenī) dolmens, kas saglabājies līdz mūsdienām, atrodas Soču (Krievija) apkārtnē.
Izpēte
1994.gadā čehu žurnālists Pēvels no Strakovicas veica eksperimentu П-veida augšējās pārkares 5 t svarā uzstādīšanu ar 10 m gariem un diametrā 25 cm ozola baļķiem. Šis eksperiments pierādīja, ka vidēju izmēru kromlehu un dolmeņu uzstādīšana ir pilnīgi iespējama ar visai primitīvām metodēm.
Nozīme un funkcijas
Dolmeņu ierīkošanas tehnika un to nozīme nav skaidri zināma, jo dažādos avotos par to rakstīts ļoti atšķirīgi. Minētas versijas, ka līdztekus apbedījumu vietai jeb kapenēm dolmeņi kalpojuši reliģiskiem rituāliem, piemēram, upurēšanai, seno zināšanu glabāšanai, citi rakstījuši, ka tie kalpo par tādām kā antenām, kas palīdz uztvert telepātiskus signālus tiem, kas dolmeņos atrodas. Zināšanu glabāšanas nozīme ir plaši diskutēta, tomēr nav nonākts pie konkrētām atziņām, kādas tieši šīs zināšanas varētu būt.
Tāpat arī bieži tiek apgalvots, ka dolmeņu atrašanās vietās bieži novēroti NLO un citas anomālas parādības. Tomēr par objektīviem pētījumiem šai jomā mums nekas nav zināms.
Dolmeņi pasaulē:
Eiropa. Daudz to ir Īrijā, Rietumeiropā un Kaukāza rieteņu piekrastē.
Azutanas dolmenis. Spānija.
Kaukāza dolmeņi. Melnās jūras piekraste.
Āzija - Japāna, Kjusju sala.
Indija, Brahmagīras dolmeņi.
Āfrika - Ēģipte.
Saites.
Megalīti.
