Aliens

Dī, Džons (1527.-1608.g.)

John Dee.
Visu laiku izcilākais angļu pravietis - matemātiķis, astronoms, astrologs, ģeogrāfs, mistiķis un karalienes padomnieks, kuru paši angļi viņu pieskaita īsteniem praviešiem tā iemesla dēļ, ka triji viņa pareģojumi izrādījās liktenīgi Britu zemei.

Radniecība. Tēvs - Rolands (Rowland), audumu tirgotājs, ieņēma arī maznozīmīgu amatu karaļa galmā. Pa tēva līniju viņam bija valliešu saknes, uzvārds Dī nācis no valliešu vārda du - "melns."
Māte - Džoana, kāda Viljama Vaida (William Wild) meita.
Vienīgais dēls ģimenē.
Dī bija 3 reizes precējies un viņam bija 8 bērni.

Dzīvesgājums. Dzimis 1527.gada 13.jūlijā Londonā.
No 1535.gada gājis Čelmsfordas skolā (Chelmsford Chantry School) Eseksas grāfistē.

Izglītība. No turienes 1542.gada novembrī viņš iestājās Kembridžas Sv.Jāņa (St John's College) koledžā, kur 3 gadus apguva senās valodas, aritmētiku un astronomiju. Jauneklis uzcītīgi mācījās pa 18 stundām diennaktī, kas, protams, labvēlīgi atsaucās uz viņa sekmēm. Tādejādi viņš ieguva fellow statusu prestižajā Kembridžas Trīsvienības koledžā (Trinity College). Šis tituls nozīmēja ko līdzīgu zinātniskas biedrības loceklim, kas savieno pedagoģiso un pētniecības darbus.

Darbība Eiropā. 20 gadu vecumā 1547.gadā viņš devās savā pirmajā ceļojumā uz kontinentālo Eiropu, kur vairumu laika pavadīja diskusijās ar holandiešu mācītajiem ļaudīm. Eiropā viņš centās apgūt tās tradicionālās zināšanas, kuras Anglijā tika nīcinātas. Viņš arī centās paglābt no bojāejas senās klosteru grāmatas, par ko izpelnījās aizdomas "melngrāmatniecībā" un simpatizēšanā pāvestībai.
Nākamajā braucienā uz Eiropu viņš 40.gadu beigās un 50.gadu sākumā studēja Lovanas universitātē (Francija), kur ieguva doktora grādu un Briselē. 23 gadu vecumā Parīzē viņš lasīja lekcijas par Pitagoru un Eiklīdu. Jau nākošajā gadā saņēma pensiju no Anglijas karaļa par zināšanām astronomijā.
1551.gadā viņš iepazinās ar karaļa Edvarda VI galmu un apmetās tajā. Divas no Džona grāmatām ir veltītas šim karalim.

Marijas I Tjūdores galmā. 15 gadu vecumā Edvards VI mira un 1553.gadā Džons Dī atgriezās jau Marijas I Tjūdores galmā.
Izmantojot savu ietekmi, Dī stādīja priekšā karalienei Valsts bibliotēkas dibināšanas projektu un pat nodeva tai savas 3000 grāmatas kā sākumu. Tad pat viņš arī nodibināja tagadējo Britu muzeju, lai gan iesākumā karaliene katoliete iecirtās.
Marija lika viņam sastādīt tās horoskopu un pietuvināja galmam. Tur viņš nodarbojās ar horoskopu sastādīšanu un pirmo reizi - ar eksperimentālo maģiju. Par to viņš ātri iekūlās nepatikšanās, jo kāds vīrs vārdā Džordžs Ferijs apsūdzēja viņu viena sava bērna nozūmēšanā, bet otra padarīšanā par aklu.
Būdams vēl jauns astrologs Marijas I Tjūdores galmā, viņš secināja, ka Marijai palicis pavisam neilgi valdīt. Šo savu gara darbu viņš darīja zināmu Elizabetei (tolaik - 1553.gadā, tā atradās cietumā apsūdzēta sazvērestībā), jo horoskops vēstīja, ka nākamā tronī kāps Elizabete. Tas tad bija viņa pirmais liktenīgais pareģojums.

Elizabetes I galmā. Par tādu rīcību Džons tūdaļ nokļuva cietumā, pie tam uzreiz ar divām apsūdzībām - nodevība un mēģinājums nogalināt karalieni ar melnās maģijas palīdzību. Viņa nākotne nebūt nerādījās rožaina, taču visai drīz notika kā pats bija pareģojis. Marija nomira, 1559.gadā Elizabete kāpa tronī.
Vēsturniekus mazliet izbrīna fakts, ka, būdams pietuvināts karalienei Marijai I Tjūdorei, mistiķis labi iekārtojās arī Elizabetes I galmā - tādējādi radusies hipotēze par Dī kā Marijas aģentu, pie tam savus ziņojumus viņš parakstīja kā "007."
Elizabete I nozīmēja savu kronēšanu uz 15.janvāri (vai tomēr 14.janvāri?), jo tieši to viņai bija izskaitļojis astrologs Dī.
Kāpusi tronī, Elizabete I tūdaļ pat iecēla 31 gadu veco Dī par galveno galma astrologu un padomnieku zinātnes jautājumos, tādejādi viņš galmā iemantoja stabilu stāvokli, lai varētu turpināt nodarboties ar saviem pētījumiem.
1570.gadā viņš apmetās Londonas Mortleikas rajonā, kur viņam bija pašam sava bibliotēka un laboratorija, kurā viņš nodarbojās ar filozofu akmens meklējumiem. 
Dibinājis Britu bibliotēka Londonā, kas līdz 1973.gadam Britu muzeja bibliotēka. Tādejādi būtu jāskata jautājums, kāda ir Džona Dī loma Britu muzeja dibināšanā.
1581.gadā Džona Dī dzīvē notika nopietns pavērsiens, kas pilnībā izmainīja viņa dzīvi - viņš satika mēdiju un alķīmiķi Edvardu Kelliju (Edward Kelley vai Kelly, pazīstams arī kā Edvards Talbots (Edward Talbot)), kas apgalvoja, ka tā rīcībā esot nonākuši divi trauciņi ar baltu un sarkanu pulveri, kas varot pārvērst metālus zeltā. Kellijs to arī esot nodemonstrējis. Daudzi vēsturnieki Kellija personā sazīmē tipisku šarlatānu, bet to, ka Dī tapa no viņa ietekmējams - ar pēdējā latento homoseksuālismu.
1582.gada 21.novembrī Džonu Dī apmeklē "kāds eņģelis, kas ieradies viņa bibliotēkas logā bērna izskatā un atnesis akmeni, līdzīgu "melnam kristālam." Šis akmens līdz pat šai dienai tiek glabāts Britu muzejā. Kellijs aprakstījis vīzijas, kuru tam iedvesis akmens, bet Dī apzinīgi tās pierakstīja. Parādījies eņģelis Uriēls uzlika Dī par pienākumu izmaksāt Kellijam ikgadēju 50 sterliņu mārciņu pensiju. Eņģeļi iemācīja Dī Ēnoha valodu, kurā Ādams esot runājis līdz grēkākrišanai. Transā esošais Kellijs diktēja un Dī atkalradīja Ēnoha grāmatu, lai atklātu Radīšanas noslēpumus. Tā Džons Dī kopā ar Kelliju radīja mācību par mēdijiem.
1583.gadā vēl pirms došanās uz Eiropu Dī iepazinās ar itāli Džerolamo Kardāno (Gerolamo Cardano, viņa vārdā nosaukts automašīnas kardāns). Londonā abi apsprieda dārgakmeņu īpašības un novēroja mūžīgo dzinēju (perpetuum mobile) darbībā. Šī tikšanās attēlota draudzes mācītāja un tulka  Tomasa Timmes (Thomas Tymme vai Timme, miris 1620.gadā) grāmatā "Filozofisks dialogs, kurā dabas apslēptie noslēpumi atklājas un tiek izskaidrots dažādu kustību dabā iemesls kā pēc rakstura, tā arī pēc formas. Kopā ar mākslīgas kustības asprātīgu izgudrojumu."
1583.gada nogalē Dī vēlreiz devās uz Eiropu, vienlaicīgi Anglijā ieradās Džordāno Bruno.
Sākot ar 1583.gadu viņi abi ar Kelliju eksperimentēja ar melno obsidiāna spoguli. Kellijs iegāja transā un rezultātā tie abi radīja kādu pareģošanas sistēmu, ko nosauca par "Ēnoha maģiju." Tā esot bāzējusies uz Eņģeļu hierarhiju un to valodu - Logaeth. Eņģeliskie gari esot diktējuši Kellijam vairākas plāksnītes ar tekstiem. Šo maģijas veidu parktizē vēl šodien tūkstošiem ļaužu visā pasaulē.

Emigrācijā. 1583.gada 21.septembrī kādas citpasaules radības brīdinājušas Dī, ka viņš tikšot nogalināts. Dī un Kellijs kopā ar ģimenēm bēga iesākumā uz Poliju, bet pēcāk uz Prāgu. Pēc tam, kad spogulī paši par sevi parādījās Kellija, Dī un viņu sievu attēli, 1583.gada 3.maijā mācītie vīri svinīgi apmainījās sievām. Tādēļ puspajokam pusnopietni vēsturnieki piedēvē Dī un Kellijam svingeru kustības aizsākšanu.
1585.gadā Džons Dī iepazinās Krakovā ar hermētiķi Hanibālu Roselu. Savā dienasgrāmatā Dī ierakstīja: "Es saņēmu Garīgo Ievirzi pie doktora Hanibāla, diža gaišreģa, kas tagad izklāstīja citus savus komentārus par Hermeja Trismegista "Poimanderu" (Pymander). Nākamajā dienā: "Es ņēmu dalību vakarēdienā pie bernardiešiem, kur pasniedz doktors." Tā ir Džona Dī personiska atzīšanās, ka viņa patiesie uzskati sakņojas hermētismā.
Džons Dī un Kellijs devās ceļojumā pa Eiropu, kura laikā demonstrēja parastu metālu pārvēršanu zeltā. Džons atgriezās Anglijā 1588.gadā.
1589.gadā abu mistiķu ceļi šķīrās. Džons atgriezās Anglijā (raksta arī, ka tas noticis 1588.gadā), bet Kellijs devās uz Prāgu pie Sv.Romas imperātora Rūdolfa II. Imperators piesprieda Kellijam mūža ieslodzījumu, jo viņš ietekmīgiem ļaudīm solīja mistiski ražot zeltu, taču tā arī nevarēja to izdarīt.Tā viņš palika ieslodzīts Prāgā pie karaļa Rūdolfa II, un gāja bojā 1595.gadā bēgšanas laikā izkrītot pa logu.
1604.gada 5.jūnija karalienes dekrēts atbrīvoja Džonu Dī no dažādām apsūdzībām sadarbībā ar vellu un viņš mierīgi nomira 1608.gadā 81 gada vecumā.

Džona Dī pareģojumi. Neskaitot viņa pirmo nozīmīgo pareģojumu caur horoskopa sastādīšanu par varas maiņu starp karalieni Mariju un Elizabeti, bija vēl divi citi, kam bija liela nozīme Anglijas vēsturē.
Džons pareģošanai izmantoja kristāla bumbu. Ar tās palīdzību viņš saistījās ar kādu būtni citpasaulē, kuru pats sauca par eņģeli Urielu. Kādā no seansiem viņš ieraudzīja milzīgu kuģu daudzumu jūrā. Tad aina mainījās un nu viņš redzēja milzīgu vīru melnā - bendi, kas nocirta sievietei galvu. 1589.gada 5.maijā viņš vērsās pie sava citpasaules aizbildņa, lai meklētu izskaidrojumu savām vīzijām. Tas izskaidrojis redzēto kā ienaidnieka flotes uzbrukumu un Skotijas karalienes Marijas Stjuartes nāvi.
Astrologs tūdaļ pat ziņoja par to Elizabetei I. Rezultātā angļi jau 5 gadus pirms spāņu Neuzvaramās armādas uzbrukuma 1594.gadā par to zināja. Bet par Marijas Stjuartes nāvi - 4 gadus iepriekš.

Džona Dī maģija. Lielāko daļu savas dzīves Dī veltīja alķīmijai, pareģošanai, hermētiķu filozofijai, Agripas maģijai un praktiskajai Kabalai. Viņš centās izsaukt eņģeļus, vest sarunas ar gariem, izmantojot burvju spoguli un kristālus. Īpaši viņš izmantoja skaitļus un to saistību ar žīdiskajiem eņģeļu un garu vārdiem. Mihaila, Gabriēla, Rafaēla u.c. izsaukšanas laikā tie parādījās burvju kristālā.
Viņš nodibinaja arī Britu muzeju, Valsts bibliotēku un daudz darījis precīzo zinātņu attīstībai.
1582.gada 21.novembrī Džonu Dī apmeklē "kāds eņģelis, kas ieradies viņa bibliotēkas logā bērna izskatā un atnesis akmeni, līdzīgu "melnam kristālam." Šis akmens līdz pat šai dienai tiek glabāts Britu muzejā. Kellijs aprakstījis vīzijas, kuru tam iedvesis akmens, bet Dī apzinīgi tās pierakstīja. Parādījies eņģelis Uriēls uzlika Dī par pienākumu izmaksāt Kellijam ikgadēju 50 sterliņu mārciņu pensiju. Eņģeļi iemācīja Dī Ēnoha valodu, kurā Ādams esot runājis līdz grēkākrišanai. Transā esošais Kellijs diktēja un Dī atkalradīja Ēnoha grāmatu, lai atklātu Radīšanas noslēpumus. Tā Džons Dī kopā ar Kelliju radīja mācību par mēdijiem. 
Renesanses kultūras pētniece Frēnsisa A.Jeitsa (1899.-1981.g.): "[Džons Dī] bija nopietns un visai nozīmīgs matemātiķis, viņš ļoti interesējās par dažādām matemātikas nozarēm, tāspielietošanu praktiskajās zinātnēs dēļ konkrētiem rezultātiem. Viņš arī pats bija zinātnieks-praktiķis, izgudrotājs, nodarbojās ar daudz un dažādām lietām, tai skaitā viņš izgudroja arī lidojošu krabi koledžas teātra izrādei." Šis mehāniskais radījums bija domāts Aristofāna komēdijas "Miers" studentu iestudējumam.
Interesanti, ka no vienas puses Dī bija īsts matemātiķis, kas tiecās pēc zinātniskā progresa, bet no otras puses - centās izsaukt eņģeļus ar praktiskās kabalistikas palīdzību. 
Tomēr viņš krita par upuri krāpniekam un afēristam, aizsāka svingeru kustību.

Džons Dī darbam ar kristāliem noalgoja mistiķi Edvardu Kelliju.

Darbi.
Priekšvārs Eiklīda "Sākumiem" (Stoicheia). Tajā Dī pavēsta, ka viņš un Džerolamo Kardano redzējuši "mūžīgo dzinēju," kas ticis pārdots par 20 talantiem zelta un pēc tam uzdāvināts Kārlim V. Šai aparātā bijis viens rats, kas kustējies tik nemanāmi, ka 70 gadu laikā veicis tikai vienu apgriezienu. Tādēļ, lai rūsa nevarētu izsaukt bojājumus, katra aparāta detaļa bijusi pārklāta ar "brīnišķa zelta" dubultu kārtiņu.

Atradumi.
Melnais akmens. To atnesusi Citpasaules radība, akmens līdzīgs "melnam kristālam" un vēl šodien tiek glabāts Britu muzejā.

Obsidiāna spogulis. Šo spoguli lietoja maģijā. Pētnieki jau sen izteica aizdomas, ka Britu muzejā izstādītais apaļais Dī spogulis darināts no Meksikas obsidiāna, tomēr nekādas vēsturiskās hronikas un mūsdienu pētījumi par to neliecināja. 2021.gadā spoguli pētīja 3 laboratorijās - Mančesteras universitātē, Krievijas ZA Sibīrijas nodaļā un Misūrijas universitātē, izmantojot ģeoķīmisko analīzi un rentgena starus. Salīdzināšanai tika izmantoti 4 Britu muzeja artefakti: Džona Dī spogulis, divi citi acteku obsidiāna spoguļi, pulēta taisnstūra obsidiāna plāksne. Pētnieki noskaidroja, ka visi šie četri priekšmeti bija gatavoti no Meksikas obsidiāna, materiāls Dī spogulim bija iegūts netālu no Pačukas (Pachuca), 85 km uz ZA no Mehikas, mūsdienu Idalgas pavalstī. Laikā no 1427.-1430.gadam Pačuku bija sagrābuši acteki un iekļāvuši savā valstī. 1528.gadā spāņu konkistadori atveda spoguli uz Eiropu.
Domājams, ka Dī iegādājās šo spoguli Bohēmijā (Čehija) 1580.gados, kad atradās tur emigrācijā.

Džona Dī kristāla bumba. Tā joprojām tiekot glabāta muzejā (Mazais Zaļais nezina kādā - vai Britu muzejā?).

Avoti.
Džona DĪ dienasgrāmata. Tā tika uzieta 1842.gadā un iedvesmoja austriešu rakstnieku Gustavu Mairinku uzrakstīt 1927.gadā viņa slaveno romānu "Rieteņu loga eņģelis." 

Avoti.
Casaubon, Meric. "A True & Faithful Relation of What Passed for Many Yeers Between Dr.John Dee (A Mathematician of Great Fame in Q.Eliz. and King James their Reignes) and Some Spirits." 1659.g., Glasgow: Antonine Publishing, 1974.g.
Nicholas H.Clulee, "John Dee's Natural Philosophy: Between Science and Religion." London and New York: Routledge, 1988.g.
Donald C.Laycock. "The Complete Enochian Dictionary: A Dictionary of the Angelic Language as revealed to Dr.John Dee and Edward Kelley." Londona, Askin, 1978.g.

Saites.
Burvji, mistiķi un ezotēriķi.