Dečanas freskas
- Detaļas
- 3860 skatījumi
Neparasta sienu gleznojumi Dečanas pareizticīgo klosterī Kosovas Metohijā.
Klosteri nodibinājis serbu karalis Stefans III, tā celtniecība ilga no 1327.-1350.gadam. 1964.gada sākumā students Aleksandrs Paunovičs veica fresku fotografēšanu klosterī ar tiem laikiem labu foto aparatūru. caur objektīvu viņš spēja detalizēti aplūkot un nofotografēt gleznojumus, ko iepriekš neviens nebija palūkojis tuvumā. Tie izrādījās ārkārtīgi neparasti - bija redzami divi lidojoši objekti, kuru iekšienē atradās cilvēki. Abi objekti bija iekļauti Jēzus krustā sišanas ainā.
Drīzumā fotouzņēmumus publicēja žurnālā Svet, un tie izsauca lielu interesi par klosteri. Daži uzskata, ka attēlotie lidaparāti ir līdzīgi lidaparātiem Sinerget.
Saites.
Senatnes lidaparāti.
------------------------------------------------------------------------------------------------------
Atrašanās vieta. Kosovas Metohijā, Augšdečanskas pareizticīgo klosteris uz ceļa starp divām pilsētām – Peču un Džakovicu.
Apraksts. Klosteri dibināja karalis Stefans III XIV gs., un tā ir viena no lielākajām tāda veida celtnēm Balkānu pussalā. Tajā ir viena no bagātīgākajām bizantiešu fresku kolekcijām. Klostera celtniecība turpinājās no 1327.-1335.gadam.
1350.gadā klosteris pieņēma savu galīgo izskatu, un tika papildināts ar tūkstošiem fresku.
Uz viena no portāliem ir saglabājies uzraksts: „Vita, Mazās brālības ordeņa mūks, priekšmeistars no Kotoras, karaliskās pilsētas.” Zināms, ka Vitam bijuši arī palīgi – priekšmeistars Džordžs ar brāļiem Dobroslavu un Nikolu. Visi tie bija pieredzējuši meistari, kuri tolaik bija jau uzcēluši vairākas serbu baznīcas. 1350.gadā baznīcas interjers tika izrotāts ar daudzskaitlīgām freskām, to ir vairāk par tūkstoti. Nezināms gleznotājs šai klosterī uzzīmēja slaveno krustā sišanas gleznu, kurā svētie pilotē kosmosa kuģus.
1389.gadā pēc serbu sakāves Kosovas laukā valsts nokļuva 5 gadu simteņus ilgā turku jūgā. Arī okupācijā senais dievnams pildīja serbu vienības un pareizticības saglabāšanas lomu, tādēļ turki nežēlīgi izrēķinājās ar mūkiem.
16.gadsimtā sākās gleznojumu atjaunošana. Sebu mākslinieki tās atsvaidzināja, taču neizmainīja. Pēc savas tematikas gleznojumi attēloja Vecās un Jaunās derību ainas, ainas no Jāņa Kristītāja, Sv.Jura un apustuļu dzīvēm. Šeit attēlotas arī daudzas vēsturiskas personas: serbu garīdzniecības vadītāji, pirmo serbu ķēniņu Nemaniču portreti. Starp tiem ir arī klostera dibinātāja Stefana III portreti.
NLO attēla uziešana. 1964.gada sākumā dienvidslāvu Mākslas akadēmijas students Aleksandrs Paunovičs ar teleobjektīva palīdzību veica fresku fotogrāfijas, tai skaitā arī Jēzus krustā sišanas un debesbraukšanas ainu. Uzņēmumos izdevās pamanīt to, ko agrāk neviens nebija ievērojis, jo freskas atrodas veselu 15 m augstumā.
Pirmo reizi šīs fotogrāfijas tika publicētas dienvidslāvu žurnālā Svet, un tās izraisīja interesi arī citur Eiropā. Fotogrāfijas tika pavadītas ar rakstiem „Kosmiskie kuģi uz Dečanas krustā sišanas” un „Pavadoņi uz mūsu freskām.” Dečanas fresku jautājums iztirzāts desmitos šī žurnāla numuru.
Tā saucamie „kuģi” vai „pavadoņi” uz freskām ir divi. Tie abi lido viens aiz otra no rietumiem uz austrumiem. Pirmajā sēž cilvēks bez eņģeļa oreola. Ar vienu roku viņš turas pie neredzama vadības kloķa un atskatās, rodas iespaids, ka šis „kosmonauts” seko sava kolēģa lidojumam. Otrs pilots arī nelīdzinās tradicionālam eņģelim, arī viņš tur roku uz vadības kloķa. Abiem kuģiem ir pludlīnija. Skaidri redzamas reaktīvās strūklas, kas pasvītro lidošanas lielo ātrumu.
Eņģeļi, kas seko lidojumam no zemes, aizklājuši acis un ausis ar rokām, šausmās aizgriezušies no tā visa. Zemāk stāv divas cilvēku grupas, kuru figūras attēlotas ar lielu reālismu. Viņu sejas attēlo apjukumu, bailes un neizpratni. Kompozīcijas centrā krustā sistais Jēzus.
Īpatnēji attēlota arī Jēzus debesbraukšana, kas atrodas zem krustā sišanas ainas. Debesbraukšanas brīdī Mesija atrodas it kā raķetē, kura vēl nav startējusi. Objektam ar raķeti patiesi ir stipra līdzība, ja vēl ņem vērā, ka tās smailē atrodas divi stabilizatoru spārni. Kristus ar labo roku ievelk aiz sevis raķetē arī vienu cilvēku ceļojumam debesīs.
Tātad Dečanu klostera freskas attēlo arī apokrifiskās Svēto rakstu ainas. Bez aprakstītajām ir arī kāda freska ar laboratorijas jeb darbnīcas attēlu. Tajā var pazīt cirkuli, domkratu, uzgriežņu atslēgu, spailes, strubcini un kroncirkuļi (krievu val.).
Dačanas mūki par šīm ainām neko nevar paskaidrot, arī kāpēc Saule lec rietumos ne. Lai gan līdzīgi gleznojumi ataino sauli un mēnesi un ir gluži tipiski bizantiešu baznīcas mākslā, Dečanas baznīcā attēlotie objekti ir patiesi mulsinoši. Daži pētnieki atzīmē objektu līdzību ar kosmisko atspoļkuģi Sinerjet.
Filmiņa par šo gleznojumu: http://www.youtube.com/watch?v=RcrzD0PfyPs