Degunradžu dzimta, degunradži
Degunradžu dzimta - Rhinocerotidae.
Balto degun radžu ģints - Ceratotherium.
Visas degunradžu sugas ir pakļautas briesmām, jo to ragi ir ļoti pieprasīti melnajā tirgū. Āzijā cilvēki uzskata, ka raga sastāvā esošās vielas var izārstēt visa veida kaites.
Vēsture. Tik daudz degunradžu attēlu kā neku citur ir Šovē alā (Francija), pie tam 37 000 gadu senie zīmējumi ir vieni no visvecākajiem Eiropā. Eiropā sastopami mataino degunradžu Coelodonta antiquitatis (Blumenbach, 1799.g.) alu zīmējumi.
Elasmotherium degunradža izplatību Rietumeiropā netieši apliecina uz Rufiņjakas alas Francijā sienas atrastais, paleolītā tapušais monohromais zīmējums, kurā atveidoto degunradzi, norādot uz raksturīgo skausta pacēlumu un lielā raga pamatni pieres vidū, kā Elasmotherium dzimtai piederīgu noteikuši vairāki paleontologi. Zīmējuma ticamību palielina apstāklis, ka alā atrodas arī cits degunradža attēls, kurā pārliecinoši iespējams atpazīt villaino degunradzi, ar tā no Elasmotherium atšķirīgajām proporcijām un diviem ragiem, no kuriem lielākais atrodas purna galā.
Matainā (villainā) degunradža kauli uzieti arī Bizovajas apmetnē Ziemeļurālos.
Matainais degunradzis. Tagad izmiris.
Baltie degunradži. Latīniski - Ceratotherium simum jeb platlūpas degunradzis. Baltie degunradži ir viena no piecām vēl joprojām dzīvojošajām degunradžu dzimtas sugām, bet tā ir vienīgā suga balto degunradžu ģintī (Ceratotherium).
Pasaulē apdraudētākā ir baltā degunradža ziemeļu pasuga - pasaulē palikuši vien 8 īpatņi. 4 no tiem dzīvo Olpejetas (Ol Pejeta Conservancy) rezervātā Kenijā. Tos izmedī raga dēļ, kuram ķīniešu medicīnā nepamatoti piedēvē lieliskas dziednieciskas īpašības, tas sastāv tikai no keratīna.
2018.gadām šī Kenijas rezervāta pārstāvji paziņoja, ka 45 gadu vecumā miris pēdējais ziemeļu balto degunradžu tēviņš Sudāns (vārds dots pēc savvaļas dzimšanas valsts), kas bija pēdējā cerība savas sugas izdzīvošanai. Tagad šo sugu pārstāv tikai divas degunradžu mātītes. Savulaik Sudāns nosūtīts uz Dvurkraloves zooloģisko dārzu, kurā viņš dzīvojis lielāko dzīves daļu. Savukārt 2009.gadā Sudāns pārvests uz Olpejetas dabas aizsardzības dienestu Kenijā, kur viņš dzīvoja kopā ar divām jaunākām radiniecēm - Fatu un Najinu. Tas tika darīts cerībā, ka dzīvošana dabiskāka vidē veicinās dzīvnieku vēlmi vairoties un glābt sugu no izmiršanas. Sudānam arī tika nodrošināta 24 stundu aizsardzība pret malumedniekiem. Viņu apsargāja bruņoti sargi, degunradža rags arī tika izņemts, lai atturētu malumedniekus darīt pāri dzīvniekam. Tomēr ar pēcnācēju radīšanu strauji novecojošajam degunradžu tēviņam neveicās. Ziemeļu balto degunradžu olšūnu paraugi tika paņemti no Najinas un Fatas, kuras ir 17 un 28 gadus vecas, tiks apstrādāti laboratorijā. Arī pirms nāves no degunradža tika savākts ģenētiskais materiāls un spermas paraugi, kas varētu palīdzēt radīt jaunus sugas pārstāvjus.
Jaldaparas rezervātā Indijā parka simbols - Āzijas vienraga degunradži. Lielākā to populācija mūsdienās sastopama Kāziringa Valsts dabas parkā Asamā (Indija), kur mīt ap 1900 šīs sugas īpatņu (tas ir 2/3 no visiem uz Zemes).
Sumatras (Borneo) degunradzis. 25 gadus vecā Dicerorhinus sumatrensis sugas mātīte Imana, par kuru kopš viņas atklāšanas savvaļā 2014.gadā rūpējušies zoodārza darbinieki, mirusi no vēža Borneo salā.
Āzijas degunradžiem rags ir krietni mazāks nekā to Āfrikas brālēniem, bet mazuļiem raga faktiski nav vispār.
Degunradžu alu zīmējumi.
Barabao alas zīmējums. Francijā. To paleontologs Klods Gerēns traktē kā mataino degunradzi. Tajā pašā laikā alas pārzine paskaidroja autoram, ka šeit mataino degunradžu attēlu vispār nav, bet ir kāda nenoteikta brieža attēls. Reāli attēls izskatās kā grūti noteicams „problemātiķis."
Kapu alas zīmējums. Urāli. Dažreiz notiek kļūdaina attēlu interpretācija, bet citi pētnieki to izmanto tālākai interpretācijai. Tā kļūdas vairojas un pastiprinājas. Tā, piemēram, noticis Kapu alā (Šuļgantašā) Urālos. Zīmējumu atklājējs, ekspedīcijas vadītājs O.Baders kādu zīmējumu grupu nosauca par degunradžiem. Mākslinieks tos nokopēja un O.Baders nopublicēja savā monogrāfijā. Gandrīz pēc 40 gadiem autors ar kolēģiem atkārtoti strādājis ar šiem attēliem, izmantojot vecas kopijas, nevis pats skatījis zīmējumus dabā, un publicējis savu rakstu. Kad oriģinālos zīmējumus attīrīja, izrādījās, ka viens no dzīvniekiem ir nevis degunradzis, bet pirmatnējais sumbrs Bison priscus.
Zīmējumi Rufiņjakas alā. Elasmotherium izplatību Rietumeiropā netieši apliecina uz Rufiņjakas alas Francijā sienas atrastais, paleolītā tapušais monohromais zīmējums, kurā atveidoto degunradzi, norādot uz raksturīgo skausta pacēlumu un lielā raga pamatni pieres vidū, kā Elasmotherium dzimtai piederīgu noteikuši vairāki paleontologi. Zīmējuma ticamību palielina apstāklis, ka alā atrodas arī cits degunradža attēls, kurā pārliecinoši iespējams atpazīt villaino degunradzi, ar tā no Elasmotherium atšķirīgajām proporcijām un diviem ragiem, no kuriem lielākais atrodas purna galā.
Vietas, kur aplūkot degunradžus.
Lielā lūzuma ieleja. Populārs Kenijas degunradžu rezervāts un viena no visiemīļotākajām putnu mājvietām.
Kāzirangas Degunradžu rezervāts. Indija, Asamas pavalsts.
Jaldaparas rezervāts. Indija, Rietumbengāle. Parka simbols - ļoti apdraudētais Āzijas vienraga degunradzis.
