Dzīvnieki kosmosā
1804.gadā Rīgā beļģu gaisa kuģotājs Etjēns Gaspārs Robērs (Etienne-Gaspard Robert) līdz Pēterbaznīcas torņa smailei palaida izmēģinājuma balonu ar tajā esošu dzīvu gaili, kurš pēc tam ar īpašu izpletni nogādāts uz zemes. Robērs vēlāk lidoja uz Ropažu pusi, atpakaļ Rīgā nokļūdams ar vietējo zemnieku aizdotu zirgu.
Pirmie dzīvnieki, kurus kosmosā nosūtīja cilvēki, bija amerikāņu nosūtītās augļu mušiņas 1947.gadā.
1949.gada 14.jūnijā kosmosā pacēlās pirmais primāts – amerikāņu tautības pērtiķis Alberts II. Diemžēl viņš gāja bojā atgriežoties uz Zemes.
Krievi šauj startosfērā suņus. 1951.gada vasarā Kapustinjāras poligonā ieradās kosmiskās medicīas un biologijas profesors Vladimirs Jazdovskis (Владимир Иванович Яздовский) kopā ar suņiem, kur tos satika Koroļovs.
1951.gada 22.jūlija rītā startēja pirmā raķete, lidoja divi kranči - Deziks (Дезик) un Čigāns (Цыган). 20 minūtes pēc starta konteineris ar suņiem ar izplētni laidās lejup. Abi suņi piezemējās dzīvi un veseli.
Pēc nedēļas notika 2.starts - Deziku uzšāva orbītā kopā ar Lizu. Atgriežoties neatvērās izplētnis un abi suņi gāja bojā.
15.augustā 3.lidojumā devās un veiksmīgi atgriezās Miška (Мишка) un Čižiks (Чижик).
4.lidojums notika 19.augustā - lidoja Drosmīgais (Смелый) un Rudais (Рыжик).
5.lidojumā 28.augustā devās nu jau veterāni - Čižiks un Miška. Lidojuma laikā notika kabīnes dehermetizācija un abi suņi gāja bojā.
6.lidojums 3.septembrī bija plānots kā pēdējais. Tajā bija jālido Nejēdzīgajam (Непутевый) un Radziņam (Рожок). Tomēr neticamā kārtā Radziņš bija aizbēdzis. Darbinieki notvēra kaut kādu citu kranci un, Koroļovam neko nesakot, nosūtīja to stratosfērā. Eksperiments beidzās veiksmīgi un Koroļovs par notikušo esot smējies.
Suņa Čigāna liktenis bija daudz veiksmīgāks, nekā viņa kolēģim Dezikam. Čigānu nolēma saudzēt un raķetēs vairs nesēdināt. Suni pie sevis paņēma Valsts komisijas priekšsēdētājs A.Blagonravovs (А.А.Благонравов) un tas nodzīvoja līdz sirmam vecumam.
Kopumā Koroļovs ar eksperimentiem bija apmierināts, jo tie parādīja, ka dzīvas būtnes kosmosā lidot var.
1957.gada 3.novembrī pirmā dzīvā būtne apriņķoja Zemi - tā bija Laika, Maskavā noķerts klaiņojošs suns haskijs. Viņa atgriešanās gan nebija plānota un Laika (Šarikovs?) gāja bojā 7 stundas pēc starta.
1961.gada janvārī atklātā kosmosā tika palaista pirmā šimpanze – amerikānis Hams.
1961.gada novembrī pirmā amerikāņu šimpanze Enoss aplidoja apkārt Zemei pa orbītu.
Divas pirmās dzīvās būtnes, kas apriņķoja Mēnesi, bija divi Vidusāzijas bruņurupuči 1968.gadā. Tie sekmīgi atgriezās uz Zemes, tomēr vienam no viņiem pārslodzes dēļ acis bija izsprāgušas no dobumiem.
Belka un Strelka. Šie divi suņi devās lidojumā 1960.gada augustā ar PSRS kosmosa kuģi Sputnik-5 kopā ar bariņu grauzēju - 40 pelēm, 2 žurkām un vairākiem augiem. Ceļojums kopumā ilga vienu dienu; pēc tam dzīvnieki un augi nonāca atpakaļ uz Zemes. Šī bija pirmā reize pēc vairākiem mēģinājumiem, kad dzīvnieki atpakaļ atgriezās dzīvi. Viņas turpināja dzīvot institūtā un nomira dabiskā nāvē. Pāris mēnešu pēc lidojuma Strelkai piedzima 6 kucēni. Vienu no tiem - Pūciņu (Pušinka) PSRS līderis Ņ.Hruščovs uzdāvināja Žaklīnai Kenedijai.
1990.gada 22.martā orbitālajā stacijā Mir no olas izšķīlās paipalas mazulis. Tādejādi paipala ir pirmā Zemes dzīvā radība, kas radusies (izšķīlusies!) kosmosā.
Pirmā kosmosā kaķi nosūtīja Francija.
Ir arī irāņu kosmiskie dzīvnieki.
Tā suņa izbāznis, kas lidoja pirms Gagarina, atrodas Rīgas Medicīnas muzejā.
