Devons, devona ēra (400-340 mlj.g.)
Ģeoloģiskā ēra, kas pirms 400 miljoniem gadu nomainīja silūra ēru. Ilga apmēram 60 miljonu gadu.
Tad uz zemes parādījās pirmie augi - ķērpji, ar kuriem apauga mitrās ūdenskrātuvju krastmalas. Devona perioda laikā no tām cēlās vēl citas augu sugas, to skaitā arī pirmie augstākie augi - papardes un kosas. Ja iepriekš visi dzīvnieki elpoja gaisu, kas izšķīdis ūdenī, tad tagad daži no tiem iemanījās elpot atmosfēras gaisu. Tie bija pirmie sauszemes dzīvniei - simtkāji, skorpioni un primitīvi bezspārnu kukaiņi. Visu sauszemes mugurkaulnieku priekštece bija rokspalvu zivs, kam bija ķepām līdzīgas krūšu un vēdera peldspuras. Pakāpeniski tām attīstījās īstas augšējās un apakšējās ekstremitātes un ar laiku no tām attīstījās amfībijas un reptīļi.
Devonā radās abinieki.
Devona beigās izzuda bruņuzivis.
Devona nogulumi Latvijā - Saulkalnes gliemju dolomīts.
Saites.
Ģeoloģiskās ēras.
