Aliens

Dagestāna

Krievijas impērijas okupēts apgabals Ziemeļkaukāzā.

Iedzīvotāji. Dargani, cahuri (augstkalnu daļas dienvidos).

Vēsture. 1604.gadā B.Godunovs nosūtīja delegāciju uz Gruziju ar domes muižnieku Mihailu Tatiščevu (Михаил Татищев) priekšgalā, citu jautājumu starpā arī ar mērķi sarunāt kopēju cīņu pret Dagestānas valdniekiem.
1785.gada 19.-22.augustā šeiha Mansūra vadītie spēki devās otrajā triecienā pret Kizļaras cietoksni, 22.augustā šaihs Mansūra atvilka savus spēkus no cietokšņa, bet uzbruka un sagrāva Tomskas kājnieku pulku. Krievi ar lieliem zaudējumiem atkāpās uz Kizļaru.
1796.gadā Derbentas cietoksni ieņēma krievu ģenerāļa Valeriāna Zubkova komandētais karaspēks.
1840.gada decembrī avāru beks un krievu armijas praporščiks Hadžimurats pārgāja imāma Šamila pusē, kas viņu nozīmēja par Avārijas naību, uzdeva tam mobilizēt avārus karam pret krieviem. 
1842.gada martā imāma Šamila čečenu un dagestāņu karaspēks ieņēma Kazikumas hanisti (Казикумухскoе ханство) Dagestānā. Šamila karavīri ieņēma tās galvaspilsētu Kumuhu un sagūstīja hanistes ķēniņieni Ummu Gulsumbiku (Уммa-Гюльсум-бике).
1843.gadā no augusta līdz septembrim notika sacelšanās Kalnu Dagestānā. Imāms Šamils pievienoja imamātam Avāriju. 
1849.gada augustā krievi aplenca un bombardēja Čoha aulu Dagestānā. Hanienes Kazikukumuhas (Кази-Кумуха Умму-Гюльсум-бике) nāve.
Krievu-turku kara laikā (1877.-1878.g.). Ja Donavas frontē krieviem veicās visai labi, tad citādi bija Kaukāzā. 1877.gadā turku emisāri izraisīja kalniešu sacelšanos Abhāzijā. To atbalstīt Suhumā ieradās turku eskadra, no tās tika izsēdināts desants. Tāds trieciens krieviem bija nepatīkams pārsteigums. Visai drīzi visa Abhāzijas Melnās jūras piekraste jau atradās turku kontrolē. Pēc tam sākās sacelšanās arī Čečenijā un Dagestānā.
Suhumas nodalas priekšnieks ģenerālis P.Kravčenko (П.П.Кравченко) mēģināja turkiem atņemt Suhumu, taču darbojās visai neizlēmīgi un viņa mēģinājums izgāzās. Taisnības labad jāatzīmē, ka karaspēka ģenerālim bija visai maz, lai viņš reizē sekmīgi varētu darboties gan pret turkiem, gan pret kalniešiem.
Suhumu izdevās atgūt tikai 1877.gada augusta vidū. Tobrīd uz Abhāziju tika novirzīti papildspēki. Uz Čečeniju un Dagestānu nosūtīja divas kājnieku divīzijas. Ar visai lielām pūlēm turku uzbrukumu Kaukāzā izdevās atsist. 
Pēc 1905.-1907.gadu revolūcijas KSDSP Baku komitejas lielinieki nodibināja sociālemokrātu grupu "Taisnības cīnītāji" (Faruk), kas veica marskistu propagandu dagestāņu strādnieku vidū. Pēc galveno vadītāju apcietināšanas grupa izira. 1918.gada janvārī tā tika atjaunota un darbojās līdz augustam Baku un Dagestānas dienvidu daļā.
1919.gada jūnijā Čečenijā un Dagestānā pieauga spēkā šeiha Uzuna Hadži vadītā kustība, kas pieņēma Viskaukāza raksturu. Vedenas ciems Čečenijā kļuva par Ziemeļkaukāza kalniešu pretestības centru Deņikina armijai. 
Kalniešu sacelšanās (1920.-1925.g.). Krievu stāvokli Kaukāzā (tos vietējie kaukāzieši laupīja un nogalināja) vēl sliktāku padarīja kalniešu 1920.gadā sāktā sacelšanās Dagestānā un Čečenijā imama Nažmudīna Gocinska (Нажмудин Гоцинский) vadībā. Imams vēlējās gāzt padomju varu, iedibināt šariata kārtību. Viens no viņa tuvākajiem sabiedrotajiem bija Šamila mazdēls Saīdbeks. 2021.gadā dumpinieku rīcībā bija vairāk kā 10 000 kaujinieku.
Lielinieku Teras-Dagestānas grupas karaspēks nespēja apspiest sacelšanos, tādēļ no 1921.gada aprīļa karadarbībā pret kaukāziešiem iesaistījās Atsevišķās Kaukāza armijas daļas. Viņi piekopa taktiku lielās grupās slēgt kalnu pārejas un takas, pa kurām Gocinska murīdiem no Gruzijas piegādāja munīciju. Tādejādi izdevās panākt, ka 1921.gada vasaras laikā apgādes problēmu dēļ izjuka visas lielās nemiernieku vienības.
Tad nemiernieki izdalījās pa auliem un sāka piekopt individuāla partizāņu kara taktiku. Tika šauti padomju, partijas un militārie vadītāji gluži vai šausminošos mērogos Derbentā un Mahačkalā, Hasavjurtas un Kurijas apriņķos Dagestānā, Urusmartanas, Šatojas un Vedenas rajonos Čečenijā.
Tad Dagestānas republikas militārā apspriede pieņēma lēmumu īstā ģenerāļa Jermolova garā - 1922.gada 22.martā apstiprināja rīkojumu par "ķīlnieku ņemšanu no pazīstamām kontrrevolucionāru ģimenēm." Tomēr laupīšanas un krievu šaušanas turpinājās tik un tā. Krievi Ziemeļkaukāza Kara apgabala dokumentos rakstīja: "Čečenu autonomais apgabals ir krimināla bandītisma avots. ...Čečeniem ir nosliece uz bandītismu kā galveno vieglas peļņas avotu, to sekmē liels esošo ieroču daudzums." 
1925.gadā lielinieku karaspēks realizēja piespiedu ieroču izņemšanas akcijas no iedzīvotājiem. To laikā tika sagūstīts arī Gočinskis un pēc "troikas" sprieduma nošauts.
Krievijas Pilsoņu kara laikā (1918.-1924.g.). Britu atbalstītā Turkestānas armija tika sakauta 1919.gada decembrī un 1920.gada februārī tās atliekas pārcēlās uz Dagestānu un Irānu.
1999.gada 6.augustā Dagestānas Islāma Šura pieņēma deklarāciju par Dagestānas Islāma valsts atjaunošanu.
1999.gada 7.-24.augustā Dagestānā norisinājās karadarbība. Basajeva un Hataba vadītā brigāde veica Cumadinas-Botlihas operāciju.

Aplūkojamie objekti.
      Kizļara.

      Mahačkala. Ķeizariskajā Krievijā - Petrovskporta vai Petrovska. Pēc Baku ieņemšanas 1918.gada 15.septembrī Kaukāza islāma armija devās palīgā Dagestānas kalniešiem, lai atbrīvotu Šamilkali, ko 1918.gadā tā bija nosaukuši musulmaņi par godu imāmam Šamilam. Pēc tam, kad 1922.gadā pilsētu ieņēma lielinieki, to nosauca par Mahačkalu. 2005.gadā Dagstānas modžahedi atkal pilsētu sāka dēvēt par Šamilkali.

Saites.
Dagestāņi.